Karate Linda

Autors: Linda Vītuma

Es mēdzu iespringt. Ui, kā mēdzu. Un tad es nevaru atspringt. Gadiem es varu iespringusi trīties un ņemties, un drīpelēties. Tāda iespringusi pirms, nu, jau kāda laika, draudzenes L. ievilināta - es devos uz pirmo karate nodarbību. Šķita, ka man acis no pieres izkritīs no saspringuma. Tās bija vienīgās, kas vēl spēja kustēties. Es biju tik stīva, ka pat lāga paelpot nevarēju. Tā tas turpinājās reizi no reizes, uz reizi un uz vēl kādu lērumu reižu. Es centos, un man bija grūti, un tad necenots un jutos vainīga. Ui, kā es ņēmos. Pienāca brīdis, kad es atmetu ar roku - es zināju, ka turpināšu nodarboties ar karate, bet es zināju, ka šitā turpināt nav jēgas. 

Vārdi, kas iepriecina - Lilly Pilly Lollipops

Autors: Linda Vītuma

Dažādās pasaules viena pēc otras parādās manā dzīvē un ielūdz ienākt, dzīvot, mācīties tās. Mūzika, filozofija, medicīna, informāciju tehnoloģijas, adīšana un ... dārzi... un šūšana. Bet par to kādā citā reizē. Kopš bērnības viena no manām mīļākajām pasaulēm ir fantāziju pasaule. Tā, kurā ir brīnumi, viss ir iespējams. Pasaule, kurā dzīvo Mērija Popinsa un kurā vārdi ieprieciena. Piemēram - supercalifragilisticexpialidocious

... īgni kasīdama iegurņa kaulu ...

Autors: Linda Vītuma

Vakar Jāņa tētim bija vārda diena. Kājām devos uz kapiem. Ieraugot sūnām apsūbējušo akmeņu sētu, sajutu sevi piepildāmies ar mieru - ar kapu mieru un paļāvību, un skaidrību par dzīves un laika ritējumu. Par savas dzīves un sava laika ritējumu.

Pasaulīga sāpe un saikne ar dievišķo, pašpietiekamo sevi

Autors: Linda Vītuma

Biju teātrī. Raudāju. Vēl stundu pēc izrādes man bija sirdsklauves. Kur es biju un kas mani tik ļoti satrauca? Iespējamā tikšanās

20 adītu segu stāsti // Ārpus laika un telpas

Autors: Linda Vītuma

Varot izvest meiteni no laukiem, bet gandrīz neiespējami esot izvest laukus no meitenes. Es esmu dzimusi Rīgā, bet kopš pirmās savas dzīves vasaras, esmu dzīvojusi laukos. Īstos laukos. Latgales laukos. Izglītotos Latgales laukos. Bet laukos. Meitene-no-laukiem

20 adītu segu stāsti // Adīt ir būt.

Autors: Linda Vītuma

Adīt ir vieglāk kā rakstīt.
Adīt ir vieglāk kā runāt.
Adīt ir vieglāk kā darīt.
Adīt ir būt.
Adit ir but

20 adītu segu stāsti // Kad uzadīt (uzrakstīt) kļūst par pienākumu

Autors: Linda Vītuma

Jau otro sezonu dodos uz karate. Vienu vai divas reizes nedēļā. Jo es tā esmu izvēlējusies. Līdz vienā dienā jūtu, ka mans prāts pretojas karate apmeklējumam kā milzu suns, dodoties uz venterinārklīniku - viņš tic, ka saimnieks vēlas labu, viņš nepretojas agresīvi, bet tikai turas pretī ar visām četrām, kad saimnieks viņu mīlestības un rūpju vadīts velk pie ārsta. Vet-Girl
Avots: Vet Girl

20 adītu segu stāsti // Saadījusies

Autors: Linda Vītuma

Kad viss notiek tik ātri - dzīve, minūtes, sekundes, gadalaiki, valdziņi. Nē, adīšana nav mierīga nodarbe - tā ir bezgala ātra, radošana un rosinoša. Valdziņi manos pirkstos zib tik pat ātri, kā elektroimpulsi skrien pa manām neironu saitēm. Manā galvā notiek pilnīgs kosmoss. Un tā es sāku pamanīt tik skaistu kosmosu sev apkārt. Kur skaņas, krāsas, cilvēki, sajūtas un elektromagnētiskie glāsti, ko dāvājam viens otram, vienkārši esot līdzās, notiek ik Planka laika mirkli.
Fakturas

20 adītu segu stāsti // Adīšanas ātruma trauma

Autors: Linda Vītuma

Man padomā bija pilnīgi cits stāsts - lēns, izlolots. Jo kas gan adīšanā var notikt ātri? Adīšana taču ir tik rimta nodarbe. Un es taču rakstu tik regulāri - 1 x 7 dienās. Bet jau trešo nedēļu izlolotā raksta vietā par zilo lagūnu iespraucas cits stāsts - ātrs, nenovēršams, aprakstāms. 

20 adītu segu stāsti // Laimīgu adīšanu!

Autors: Linda Vītuma

Klausos video blogus. Teju katrs no tiem tiek pabeigts ar vārdiem: "Laimīgu adīšanu! // Happy knitting!". Reiz jau minēju, ka adu, kad jūtos labi un kad adu - jūtos labi.

20 adītu segu stāsti // Pilieni un ūdens šalts no ugunsdzēsēju šļūtenes

Autors: Linda Vītuma

Internets ir apmēram 27 - 36 gadus vecs. Gandrīz mans vienaudzis. Kādu laiku dzīvojām katrs savu dzīvi. Tad - satikāmies. Apmēram pirms 18 gadiem. Sapazīšanās notika lēni - es viņu mēģināju saprast un sakārtot, viņš mani ignorēja. Gāja laiks un drīz mūsu attiecības kļūva tādas, par kādām runā Aleksandrijas bibliotēkas direktors.
AleksandrijasBibliotekaVēl joprojām mācos sabalansēt attiecības ar internetu, lai no tā “padzertos”, nevis saņemtu ūdens šalti sejā (jo reizēm tas var nebūt arī ūdens, ar ko pārklājas seja, neuzmanīgi ļaujoties interneta straumei).

20 adītu segu stāsti // Adīšana un neapzinātības mākonis

Autors: Linda Vītuma

Es adu jau teju 30 gadu. Tas ir neticami! Pēc 3 mēnešiem, kuros adīšanu ir paņēmusi mani savos apskāvienos ar jaunu spēku, ir sajūta, ka viss iepriekšējais adīšanas laiks ir bijis citā pasaulē.

20 adītu segu stāsti // "Sacīts - darīts!" jeb omnipotences nogurdinātā

Autors: Linda Vītuma

Ja nevēlaties, lai kaut kas tiek realizēts, nesakiet man! Es to domāju nopietni. Citādi tiksiet pie BMX trases, būsiet spiesti lasīt vismaz vienu grāmatu mēnesī, saņemsiet dāvanā džudo tērpu un noteiktā datumā jums tiks atgādināts, vai esat ko darījis lietas labā sava mērķa sasniegšanai. “Sacīts - darīts!” ir par mani. 
INTJH

20 adītu segu stāsti // Apsēstība jeb kāpēc 20?

Autors: Linda Vītuma

Katram prātam ir savi putni. Viens no mana prāta putniem ir “Apsēstība”. Ir idejas un ir brīži, kad mans prāts top pārņemts, apsēsts, dedzīgs, aizrautīgs, neatlaidīgs. Vienu dienu pazaudēju karate jostu - sarkanu, sarkanā maisiņā. Nevarēju atrast. Meklēju, meklēju, meklēju. Nespēju domāt ne par ko citu. Nespēju pat adīt. Martas tante, redzot manu izmisumu, nāca talkā. Atrada. Biju brīva! No vienas mazas, neatlaidīgas apsēstības.Sarkana josta

20 adītu segu stāsti // Paralēlās un secīgās pasaules

Autors: Linda Vītuma

“Ir tēma, kas mani satrauc jau kopš 6.klases”, teica meita. Jāpiebilst, ka nav daudz parādību pasaulē, kas viņu satrauc. Viņa ir rāms un līdzsvarots bērns.

“Cilvēki saka, ka vispirms vajag domāt ar sirdi un tikai pēc tam ar prātu”, viņa turpina. “Bet tas nav iespējams. Sirds ir muskulis, tas pumpē asinis un ar to domāt nevar. Viss domāšanas process notiek galvā. Prātā!”. “Es saprotu, ka viņi to domā kaut kā savādāk, bet es nesaprotu kā.”, jaunā būtne pabeidz sakāmo un gaida, rāmi lūkojoties manī.

“Mjā..”, es neraksturīgi lēni noņurdu, lai iegūtu brīdi, kurā mēģināt noformulēt sakāmo, apzinoties, ka tam varētu būt nozīme mana bērna turpmākajā dzīvē, domu gaitā un pasaules redzējumā.

“Man ir versija, ko viņi ar to domā”, saku. Un piedāvāju mums visiem kopā noskatīties šo:

20 adītu segu stāsti // Vinku māju klusais periods

Autors: Linda Vītuma

Reizēm nejūtu mēru. Reizēm vārdos esmu pārspīlēta. Reizēm mēdzu nepateikt lietas. Reizēm mēdzu izmantot tādu līdzību, kas paslēpta zem tik daudz slāņiem, ka ir pārprotama, pārprotama, pārprotama tūkstoškārt. Tomēr no sevis neaizbēgsi - līdzības ir veids, kā runāju. Par sevi. Par pasauli. Šīs reizes līdzība - trāpīga, pārspīlēta un viegli pārprotama.
Social Anxiety
“Domāju, ka man ir trauksme no būšanas cilvēkos. Izrādās es vienkārši ienīstu cilvēkus.”

20 adītu segu stāsti // Par kreilisko valdziņu

Autors: Linda Vītuma

Droši vien pasaulē ir kāds cilvēks, kura pirmais valdziņš bija kreiliskais. Bet kaut kāda iemesla dēļ parasti adītmācīšanu nesāk ar kreilisko pērlīti. Sāk ar labisko - lai gludāk, lai vieglāk. Tikai sakritība, bet arī kreiliski adīt man iemācīja Ļenas tante. Cita Ļenas tante. Mammas klases biedrene.

20 adītu segu stāsti // Atmiņas zem liepas

Autors: Linda Vītuma

Skaidri atceros to vietu un laiku, kad tapu iemācīta adīt - pirmo valdziņu. Labisko. Tā bija Ļenas tante, kura mani pieskatīja Viļakā. Pļaujas laikā. Ļenas tante bija dzērāja un rokdarbniece. Man patika Ļenas tante, un man patika brīdis, kad viņa iemācīja adīt. Abas sēdējām zem liepas pie vārtiem. Viņa uzmeta vairākus valdziņus, tad apņēma manas rokas ar savējām un virzīja tās cauri valdziņam, aizķerot pavedienu un izvelkot cauri plaši pavērtajai valdziņa acij. Un piedzīvojums mūža garumā bija sācies. Man bija varbūt seši gadi.

Tā skaitot, šķiet, ka adīšana manā dzīvē ir bijusi jau 32 gadus. Es mēdzu teikt, ka adu tad, kad jūtos labi. Un arī otrādi - kad adu, es jūtos labi.

Bet ir bijuši brīži dzīvē, kad neadu; brīži, kad šķiet, ka es pat aizmirstu, ka protu adīt.

Līdzīgi kā tas ir ar klaviespēli. Kad man kāds jautā, vai es protu spēlēt klavieres, es gandrīz vienmēr, varbūt vienīgi ar ļoti retiem izņēmumiem, atbildu "Nē"! Jo tā ir mana galva, kura dzird jautājumu un kura atbild. Pavisam cita aina paveras, kad es piesēžos pie klavierēm. Es paņemu notis - protams, visvienkāršākās - un sāku spēlēt. Rokas īpaši neielaižas sarunā ar galvu, galvai atliek vien noraudzīties, kā pirksti slīd pār taustiņiem, kā kāja automātiski kustas virs pedāļa, mainot skaņas plūdumu.

Vārdi ir pilnībā nepietiekami

Autors: Linda Vītuma

Lasu grāmatu. Par visu to, ko kāda sieviete "skaidri zina". Viņa zina daudz, viņa daudz ir piedzīvojusi. Viņa mēģina to pastāstīt. Un ir skaidrs, ka "vārdi ir pilnībā nepietiekami", lai nodotu pieredzi, sajūtas, atziņas, kas mājo viņā.

Jāņugunis un dzīves mirkļi

Autors: Linda Vītuma

Jau kādu laiku esmu zinājusi, ka dzīve sastāv no mirkļiem - ka bulta nelido, bet ik brīdi atrodas vienā punktā. Gluži kā dzīve.

Sirds, prāts un skanējums

Autors: Linda Vītuma

Kopš sen seniem laikiem man bija fantāzija, ka mana sirds runā franču valodā. Franciski runā sieviete manī, dvēsele, trauslākais manī. Franciski varbūt tāpēc, ka es nezinu šo valodu. Franciski varbūt tāpēc, ka manai ausij tik ļoti tīk, kā franču valoda skan.Mirklis

Apņemos - dzīvot laukos!

Autors: Linda Vītuma

Mūsu dzīve laukos ir sākusies. Jau 2 mēnešus dzīvojam prom no pilsētas burzmas. Būtu pārspīlēti teikt, ka tā ir vieta meža vidū, jo visapkārt ir priedes gluži kā Jūrmalā. Drīzāk šo vietu varētu saukt par Mazo Nekurieni.

"Es nemiršu." Ilmārs Blumbergs.

Autors: Linda Vītuma

"Es nemiršu," viņš esot teicis. Un es viņam ticu, jo Dievs nevar nomirt.
Ilmars BlumbergsIlmārs Blumbergs 
1943. gada 6. septembris - 2016. gada februāris

Vīrs, kuram bija laiks

Autors: Linda Vītuma

Reiz dzīvoja vīrs. Viņam vienmēr bija laiks. Laiks dzīves baudīšanai, laiks sev, laiks bērniem, mazbērniem, sievai, draugiem. Laiks man.
Baba

lēni.. skumjais.. dramatisms..

Autors: Linda Vītuma

lēni..

Iedvesmojiet bērnus mācīties filozofiju

Autors: Linda Vītuma

Draugs padalījās.

Cik tumši meži!

Autors: Linda Vītuma

“Cik tumši meži!”, es izdvesu.
Cik tumsi mezi

Kad tu pēdējo reizi lasīji dzeju?

Autors: Linda Vītuma

Dzirdēju. Klausījos. Domāju. Nopirku.
Berniba 2007

Dzejas uzrunāts zēns

Autors: Linda Vītuma

Viņš nekādā ziņā negribēja doties uz šo pasākumu. Kurš gan 11 gadus vecs zēns uz tādu vēlētos doties? Dzejkoncerts. Cēsīs. 

Vai cilvēks ir vientuļa sala?

Autors: Linda Vītuma

Iemesls, kāpēc es būšu sestdien, 20.06.2015 pl.13 Vērmanes dārzā ir, lūk, kāds. Manam dēlam ir disleksija. Šajā mācību gadā mūsu bērnu esam skolojuši ģimenē. Un iemesls, kāpēc esam to darījuši mājās, nevis skolā, patiesībā, ir tik līdzīgs vērtībām un problēmām, kas tiek atkualizētas Pride:

50 prasmes īstajai dzīvei

Autors: Linda Vītuma

Pēdējā laikā daudz domāju, par to, cik - jā, cik gan daudz, patiesi - es kā vecāks esmu gatava ieguldīt savu bērnu dzīvē, izglītībā, attiecībās ar viņiem. Kāpēc? Un kā es zināšanu, ka un kad ir gana? Ir daudz jautājumu; dažas atbildes. Ir daudz ideju un ierobežoti resursi tās realizēt. Ir vēlme ļauties un nemiers, kas urda. Idejas plūst caur prātu, un es ceru ieraudzīt jēgpilnāko izmaiņu, kas varētu dot vislielāko atdevi manis kā vecāka mijiedarbībā ar bērniem tieši šobrīd - un tieši izglītošanās jomā.

Transferences jeb kāds tam sakars ar tevi?

Autors: Linda Vītuma

Satiec nepazīstamu cilvēku un Tevi pārņem spēcīgas sajūtas / jūtas pret šo cilvēku. Vai Tev ir tā gadījies? (Emociju spektrs nav svarīgs). Vai, piemēram, notiek notikums (liels vai mazs - nav svarīgi), bet jūti, ka tas galvā turpina malties un ka emocionālā reakcija uz to ir, nu, tāda kā ... neadekvāta, nesamērīga (ja tā izdodas nedaudz paskatīties no malas).

Vecākā dēla vecākais dēls..

Autors: Linda Vītuma

Kas ir tie brīži, kad spējam nolikt savu smago nastu un pārstāt karot - ar sevi, ar citiem, par kaut ko, pret kaut ko?

KASTANIS. Zieds.

Autors: Linda Vītuma

Lietas, kas nomierina manu prātu.
Kastanu-bumba

Zieds

Māksliniece Santa Oborenko

Aspazija "Saules Atslēdziņa" // ar Ances Korņejevas ilustrācijām

Autors: Linda Vītuma

01-Saules-atsledzina

Vijolītes trešdienās

Autors: Linda Vītuma

Jums tā ir gadījies? Jūs uzaicina uz randiņu; vēderā iemetas tauriņi; domājat, gatavojaties, nedaudz pafantazējat. Pienāk īpašā diena, kura jau no paša rīta ir īpaša. Katra šīs dienas minūte ir īpaša. No paša rīta lēnām sapucējaties, izdarāt ko īpašu - varbūt uzkrāsojaties vai atspraužat matus tā īpašāk un iesmaržojaties. Tuvojas norunātais tikšanās laiks. Prieks un satraukums ir savijies tik cieši. Jūs jau esat ceļā... Saņemat īsziņu...
Divas Gramta

Ziemeļi. Kā tas viss sākās?

Autors: Linda Vītuma

Katram stāstam ir sākums. Agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad rodas vēlme pastāstīt sākumu. Un Jūs maldāties, ja cerat, ka dzirdēsiet patieso versiju. Tikai un vienīgi publiskojamo.  Un pat to - tik skopu, cik ļaus laiks un noskaņojums.Egle

Ziemeļi. Sajūsminātas acis un neatbildēti jautājumi

Autors: Linda Vītuma

Šodien puteņo. Ir daudz sniega, viss ir balts, trases ir sadzītas un smagas. Es rakstu par vakar piedzīvoto, bet patiesībā par to, kas notika pirms dažām dienām. Tas notika tajā pašā dienā, kad mūsu acis caur teleskopu redzēja Mēness krāterus. Jo tieši tajā dienā divu mazu meiteņu acis iedegās sajūsmā.
Aijas dators

Ziemeļi. Teleskops

Autors: Linda Vītuma

Jau kādu laiku teleskops bija izpakots no somas un gaidīja, kad kāds caur to lūkosies debesīs.

Gatavosanas

Ziemeļi. Pilnas palodzes grāmatu

Autors: Linda Vītuma

Pirms gada šķita, ka šis būs kārtējais ceļojums kopā ar bērniem. Apstākļi mainījās. Ikgadējais izklaides brauciens sāka gūt citas aprises - ekspedīcija, mācīšanās ceļojot, mācīšanās pasaulē, brīvskološanās, mājskološanās. Ideja bija dzimusi un tapa realizēta. Sākām gatavoties ziemeļu ekspedīcijai.
Pilnas palodzes gramatu

Ziemeļi. Post Scriptum

Autors: Linda Vītuma

Aksels

Ziemeļi. Nāciet ar spilveniem biksēs!

Autors: Linda Vītuma

Nevar būt, ka tas bija tik redzams!? Nevar būt, ka tas bija tik jūtams!? Lai vai kā, droši vien bija kāds veids, kā norvēģu dēļošanas treneris zināja, ka mums līdzi ir kāda īpaša grāmata, kuru esam sākuši lasīt. Jo kas gan varētu būt cits iemesls, lai viņš pēc pirmās nodarbības uz kalna teiktu: “Rīt, lūdzu, nāciet ar spilveniem biksēs” ;) Ju Nesbo

Ziemeļi. Es gribētu... ai, nē, jau tagad ir labi.

Autors: Linda Vītuma

Vēlmes, vajadzības, iegribas, nemiers, ņemšanās mazinājās ar katru dienu. Pienāca diena, kad pat telefona aparāti pamesti mētājās somās, kabatās, uz galda. Kāda pusaugu meitene liecās pie loga, lai palūkotos pa to un apņēmīgi teici: "Es gribētu...", bet ieraugot ainavu, pabeidza teikumu ar vārdiem - "ai, nē, jau tagad ir labi."

Fjords

Ziemeļi. Paliec sveika, Aksela Muntes zeme! Sveika, Knuta Hamsuna zeme!

Autors: Linda Vītuma

8.dienā 200km pārbrauciens ir kļuvis par "īso pārbraucienu" un debesu vērošana ir kļuvusi par "parasto nodarbi".Debesis

Ziemeļi. Labāk vienreiz redzēt, nekā desmit reizes dzirdēt?

Autors: Linda Vītuma

Ceļojuma izglītības programma ir sagatavota un ir gana intensīva. Jaunieši to piedzīvo dažādi - reizēm ar pārsteigumu, reizēm ar interesi, reizēm aiz pieklājības, mīlestības vai līdzjūtības pieciešot manus sagatavotos priekšnesumus. Vērojot bērnu dažādās emocijas, atcerējos kādu senu stāstu.

Ziemeļi. Es novēlu... ziemeļblāzmu

Autors: Linda Vītuma

Ko tu novēlētu kādam, kurš plānotu doties tādā ceļojumā, kāda esi šobrīd tu? 

Ziemeļi. Visbaltākais, vistumšākais

Autors: Linda Vītuma

Kā sagaidīsi, tā pavadīsi. Lai notiek!Polarais loks  

 

Ziemeļi. Diena, kurā nekas nenotika

Autors: Linda Vītuma

Saule uzausa pl.10.39 un norietēja pl.13.33. Bija pienākusi atpūtas diena - diena, kurā nekas nenotika.
Ullas meditacija

Ziemeļi. Stāsti, kas izjauktu romantiku

Autors: Linda Vītuma

Ir ceļojuma piezīmes, kas nav īpaši populāras, lai ar tām dalītos. Piemēram, ka pirmajā naktī mazākais no ceļotājiem (5 g.v.) iedzīvojas vēdera vīrusā un pieķēzī visu gultu. Vai arī, ka vēdera vīruss neatkāpjas un ceturtās dienas rītā jautrība turpinās brokastu laikā tikai pa otru galu. Tādi stāsti izjauktu visu romantiku.

Ziemeļi. Kur ir piemineklis Muminiem?

Autors: Linda Vītuma

Gandrīz nepārtraukta kopā būšana ārpus ierastā dienas ritma dāvā iespēju vienam otru ieraudzīt citādāk kā līdz šim. Kādā, kuru uzskatīji par gandrīz pieaugušu, pamani tik dzīvu un sirsnīgu bērnu. Kādā, kuru uzskati par vēl pavisam mazu, saklausi negaidītu vērīgumu.

Ziemeļi. Ko mēs tagad klausāmies?

Autors: Linda Vītuma

Īsi un kodolīgi - ceļošana ir nepārspējams veids, kā mācīties un piedzīvot pasaui, kurā esam. Reizēm stāsti par to ir pārlieku idealizēti, reizēm ne līdz galam izstāstīti un reizēm ir grūti pārslēgt kontrolējošo prātu stāvoklī, kurā nākas paļauties, ka kaut kas neizbēgami atstās pēdas visu ceļojuma dalībnieku sirdīs un prātā.

Kurš gan vēro mūs?

Autors: Linda Vītuma

Nu, jau vairākas nedēļas, bet varbūt mēnešus, klausos grāmatas, kādas neparastas grāmatas. Manā dzīvē ir ienācis Filips Pulmans.

Gads, kurš sākās 30.novembrī

Autors: Linda Vītuma

Reizēm ar bērniem runājam par labajiem un sliktajiem notikumiem, kas piedzīvoti pa dienu, nedēļā vai pēdējā laikā. Ir divi notikumi, kas šajās sarunās parādās atkal un atkal, kā īpašais-labais: ka mēs kopā ēdam un ka mēs esam pārcēlušies uz dzīvi Siguldā. Jāatzīst, ka mazā telpa, kurā, nu, dzīvojam visi kopā, kamīns kā vienīgais apkures veids un klusums, kas mūs apņem biežāk kā līdz šim, maina to, kā piedzīvojam ikdienu un svētkus.

Nopelnīt vai saņemt dāvanā?

Autors: Linda Vītuma

Biju nesen dzimusi, kāds man uz galvas uzlēja ūdeni un kristīja kā Lindu. Grēksūdzes dienās no rītiem nedrīkstēju ēst, un Tēva reizi vēl šodien skaitu latgaliski. Baznīcā es trinos, un seno laiku 3D bildes pie baznīcas sienām mani satrauc vēl joprojām.
Vilakas-baznica

Un pēc kāda laika viņa tapa apgaismota

Autors: Linda Vītuma

"Un pēc kāda laika viņš tapa apgaismots", teica Skolotājs*. "Tikai nepārprotiet, Budas tekstos vārdi pēc kāda laika ir mērāmi dzīvēs - pēc vairākām dzīvēm", viņš paskaidroja apgaismības censoņiem.

Tas ir A!

Autors: Linda Vītuma

Tā pienāca diena, kad kā katru gadi Izglītoti Ļaudis devās apgūt to, ko sauc par Zināšanām. 1.septembra cienīgs lasāmgabals.

Reizēm nekas nav jāsaka …

Autors: Linda Vītuma

"… kāds visu jau ir pateicis … un iedziedājis un uzzīmējis …"

(c) Inga Grencberga

Un iedziedājis...



un uzzīmējis...
Renoir
Renoir-two-sisters
Pierre-Auguste Renoir
"Two Sisters (On the Terrace)"
1881


...un visu pateicis.

Ieskatīties spogulī...

Autors: Linda Vītuma

Kā lūkojoties spogulī...

"- Dienasgrāmatas raksta vientuļi cilvēki!

- Nē, dienasgrāmatas raksta tie, kuriem ir ko teikt. Tie kuru dzīves atšķiras no citu dzīvēm. Un viņi cer, ka kāds to izlasīs un sapratīs, kāds ir tas cilvēks, kas to rakstījis.

- Protams! Taču tas neizslēdz to, ka viņi ir vientuļi."

(c) Inga Grencberga


Trīs stāsti, trīs atziņas un sajūta, ka esmu dzīva!

Autors: Linda Vītuma

Īsā laikā dzirdēju trīs stāstus. Pēc katra no tiem nonācu pie atziņas. Līdz vienā dienā patiesi sajutu, ka esmu dzīva.

Sliktas meditācijas un ābeļziedi

Autors: Linda Vītuma

Mēdz teikt - paskatieties un pastāstiet, kas ir jums apkārt, un pateikšu, kas ir jūsu prātā. Vēl mēdz teikt, ka nav sliktu meditāciju. Tad, nu, es jums saku - manā realitātē eksistē tāda parādība, kā slikta meditācija.
Meditacija

Kafija ir rūgta. Es esmu nemierīga.

Autors: Linda Vītuma

Labā pamanīšana un novērtēšana itin visā raisa mūsos laimes sajūtu par dzīvošanu. Un jo vairāk labā mēs pamanām un novērtējam mūsu dzīvē (un sevī), jo laimīgāki esam. 
- Leo Babauta "The Little Book of Contentment"

Trešā lietainā diena Vašingtonā

Autors: Linda Vītuma

Līst jau trešo dienu - ir bijis laiks apdomāt piedzīvoto. Ir laiks pakot mantas, lai dotos mājup no zemes, kurā visa ir daudz, viss ir liels un tik daudzveidīgs, lai arī mānīgi tiek saukts vienā vārdā - Amerika.

In memorium A.T.

Autors: Linda Vītuma

Lai pateiktu svarīgo, vajag maz vārdu - viņš ir devies prom.

Vīrs, kurš atklāja man modernās mākslas pasauli

Autors: Linda Vītuma

Es iegāju un ieraudzīju.
Chistopher Wool

Moha* darbībā jeb kāpēc ir stulbi apgalvot, ka man nav bail

Autors: Linda Vītuma

“Pārtraukt dzeršanu nenozīmē neiet veikalā, kur var nopirkt alkoholu, bet pateikt “nē, paldies”, kad kāds piedāvā pilnu glāzi.”, viņa teica. “Bet tas nenozīmē arī būt cietam džekam un apzināti būt kontaktā ar kādu, kurš visu laiku piedāvā ieliet, lai trenētos pateikt “nē, paldies”, ne?”, atbildēja otra. 

12 soļi līdzatkarīgajiem

Autors: Linda Vītuma

No sirds būtu vēlējusies, lai 12 soļi nekad, nekad neattiektos uz mani. Ilgu laiku man arī izdevās to piedzīvot - es tos nelasīju; kad lasīju - nesapratu; un nevēlējos praktizēt tos itin nemaz. Es drīzāk biju gatava būt tas īpatnis, kuram veltīti vārdi: "Vēl skeptiskāk raugāmies uz cilvēkiem, kuri apmeklē psihoanalītiķus vai regulāri meditē." 12 soļi - tas šķita apkaunojoši. 

Par baltiem emaljas putekļiem

Autors: Linda Vītuma

Rakstu.
Rakstu dienasgramatu

Par Keitu un jo īpaši par Anitu

Autors: Linda Vītuma

Īpašā dienā, īpašai Anitai, īpaša dziesma.   

“Kad tas vienreiz beigsies?"

Autors: Linda Vītuma

“Kad tas vienreiz beigsies?” sieviete jautāja terapeitam. “Kad jūs vēlēsities, lai tas beidzas,” atbildēja terapeits.
Robezas

Haizivs saṅkhāra šokā

Autors: Linda Vītuma

Bilde

Visvecākā un visjaunākā

Autors: Linda Vītuma

Vakar piezvanīja mamma. Lai apsveiktu dzimšanas dienā. Teica, ka esot aizdomājusies, ka viņas meitai esot jau tik daudz gadu. Jautāju, kā viņa jūtas, zinot, ka meita ir tik veca. Nevarēja uzreiz atrast piemērotāko apzīmējumu savām sajūtām, bet teica, ka jūtoties gan par to kaut kā.

Es turpinu iet

Autors: Linda Vītuma

Es sāku šo ceļu
ar salauztām kājām.

Trīs svarīgākie jautājumi dzīvē

Autors: Linda Vītuma

Advente un Ziemassvētki varētu būt kluss un mierīgs laiks pārdomām. Šogad man tas nav bijis kluss un mierīgs laiks. Šogad man tas ir bijis pārdomām bagāts laiks. 

101 lieta 1001 dienā - vēl viena ceļojuma beigas

Autors: Linda Vītuma

Nemanot pagāja gandrīz 3 gadi. Kate-Radzina-Ziema
Kates Radziņas ziemas foto

Patiess stāsts par to, kā uztaisīt kliņģerīšu ziedi

Autors: Linda Vītuma

Aizbraucu uz vietu, kur apstājas laiks - uz laukiem, kur reiz dzīvoja mans vectētiņš un vecmāmiņa. Ieraudzīju kliņģerītes - košas, krāšņas, daudz. Vēl pirms spēju aptvert notiekošo, apņēmības pilna visus ziedus biju nolasījusi, jo nešauboties ne mirkli skaidri zināju - taisīšu kliņģerīšu ziedi! Pati. 

Pieķerties ciešanām vai uzrakstīt jaunu stāstu

Autors: Linda Vītuma

Jau 10. mēnesi esmu ceļojumā pie sava iekšējā bērna. Esam satikušās, un mums klājas raibi krāsaini. Uzdevumus līdz šim esmu pildījusi ar sev raksturīgo disciplinētību - visus un laikā. Izņemot šajā mēnesī, kurā bija tikai trīs uzdevumi. Būs bijuši viltīgi uzdevumi...Roze
Foto: Fleurs en Fleurs. No Kristīnes dārza. Jūlijs, 2013. 

Pašiem savs Ošo - Anatolijs Danilāns

Autors: Linda Vītuma

Atnācu mājās un ne bez lepnuma paziņoju māsai - esmu nopirkusi Ziemassvētku dāvanas! Izbrīns un ieinteresētība viņas sejā bija patiesi. Vilku no somas atradumu - Anatolija Danilāna grāmatiņu "Vesels un laimīgs".

Aizlaista pa labi

Autors: Linda Vītuma

Dominantās un nedominantās rokas saistība ar pretējās puses smadzeņu puslodēm ir zināmas visiem. Arī man.

Laba kreisa smadzenu puslode
Foto: http://www.dallasbrainchangers.com/

Par drošu internetu. Par drošām grāmatām.

Autors: Linda Vītuma

Aug buciņš, aug radziņi. Mani bērni nu jau prot lasīt, un viņus ļoti interesē dators un viss ar to saistītais. Un dzīve mums piespēlē situācijas, kurās ir iemesls parunāt un padomāt par to, kas ir un kas nav droši, un kā tas mainās laika gaitā.

Apmaldījusies Rudā. Apmaldījusies?

Autors: Linda Vītuma

Man nav dabas dotu rudu matu. Man ir dabas dota ruda dvēsele.
Ruda-dvesele
Foto: Aizmirst sevi bildē / To forget oneself in the photo. 
© Agnese Kleina

Ievainota vecāka vēstule saviem bērniem

Autors: Linda Vītuma

 Bilde
Foto: Kristīne Zavele

Teliņš ar brīnumu acīs

Autors: Linda Vītuma

Kāda bērna šūpļa dziesmaLouis

Mother Breast-feeding her Baby, by Louis Fleckenstein, c. 1900.
Amsterdam, Rijksmuseum. 

Dievs nevar nomirt

Autors: Linda Vītuma

Vakar nomira Ziedonis. Mēs raudājām. Es un mazās Lindas manī. 

101 lieta: Atdodu grāmatas - otro reizi

Autors: Linda Vītuma

Īsi un kodolīgi - atkal atdodu grāmatas. Šoreiz grāmatu jaunajiem īpašniekiem bija iespēja pašiem pašiverēties pa maniem grāmatu plauktiem.

Kāda projekta stāsts (17.08.2011 - 05.02.2013)

Autors: Linda Vītuma

Nē, es neesmu tik profesionāla, lai nejustu skumjas, kad kaut kas ir beidzies. Pat, ja šis "kaut kas" ir tik abstrakts, kā programmatūras izstrādes projekts. "Projekts" nekad nav abstrakts - tas vienmēr ir kaut kas reāls un dzīvs. Tajā strādā cilvēki, kuri piedzīvo emocijas, sajūtas un domas. Projekts vienmēr ir par cilvēkiem un par pieredzi, ko viņi kopā guvuši. Par to arī šis stāsts.

Vārdi

Autors: Linda Vītuma

 Alice-tea-party
Su Blackwell. Alice, A Mad Tea Party. 2007

Par mērķiem un bezmērķiem

Autors: Linda Vītuma

Gadu mijā daudz domāju par mērķiem un bezmērķiem, par darīšanu un nedarīšanu, par būšanu. Mērķus vajagot stāstīt. Vai tomēr nevajag? 

Esmu iemīlējusies.. dzīvē.

Autors: Linda Vītuma

Esmu iemīlējusies.. dzīvē.
...

101 lieta: Atdodu grāmatas - pirmo reizi

Autors: Linda Vītuma

Īsi un kodolīgi - atdodu grāmatas. Pirmo reizi, ne pēdējo. Par brīvu. Pirmās 25 grāmatas jau ir sākušas savu ceļojumu uz jaunām mājām - uz Rīgas Biznesa skolu. Ceru, ka arī šīs grāmatas atradīs savas mājas.

Viņas redz bēšu, kapara un bordo krāsas

Autors: Linda Vītuma

Ar šarmantu eleganci viņa sēž pie datora un domā: "Interesanti, ja šo savieno ar šo, varbūt tā varavīksne varētu būt ponija aste?" Esiet laipni aicināti brīnumainajā rozā poniju zemē, kurā visbrīnumainākajos veidos tiek radītas varavīksnes - Rails Girls Riga.
Neproti programmēt? Šis pasākums ir tieši TEV!
RailsGirlsRiga

Ko nozīmē vārds "piekāpties"?

Autors: Linda Vītuma

Reiz vedu meitu un dēlu uz bērnu dārzu. Katram no viņiem gribējās, lai vispirms uz gurpiņu aizved to otru. Tas bija iemesls izplūst asarās un dusmās vienu rītu vienam, citu - otram. Kādu rītu saku: "Ar to, kurš piekāpsies, iešu uz kino". Vecākā meita aši atbild: "Es piekāpjos!". Iestājas miers. Brālis izbauda mirkli, kad ir ieguvis to, ko it kā kārojis. Tomēr uzvara šķiet aizdomīgi viegla. Pēc brīža viņš jautā: "Ko nozīmē vārds "piekāpties"?

Kad miers un neziņa sāka dzīvot kopā

Autors: Linda Vītuma

Šķita, ka tas ir atstājis mani vienaldzīgu. Pamodos. Vibrēju vakardienas skaņās - Filips Glāss "Mad Rash", Vestards Šimkus, Sigulda. Zelta rudens. Atvadīšanās.

Mazas lietas

Autors: Linda Vītuma

But

Es elpoju Dievu

Autors: Linda Vītuma

RockRose

Laiks ir daudz svarīgāks par naudu

Autors: Linda Vītuma

Tie bija daži vārdi, kas neatgriezeniski tika ierakstīti manā prātā: "Laiks nav nauda. Tas ir kas daudz vērtīgāks par naudu - tā ir mūsu dzīve.*" Esmu tik aizņemta. Esmu tik aizņemta būt aizņemta. Esmu tik aizņemta, lai nopelnītu naudu, lai nebūtu tik aizņemta, ka tā arī nekad nepiedzīvoju brīdi, kad man ir laiks.  

Atplest spārnus un aizlidot. Lidot!

Autors: Linda Vītuma

Jo dienas, jo biežāk nespēju būt ātra - nespēju sniegt ātras atbildes, ātri rīkoties. Lūdzu laiku, lai padomātu, lai sajustu sevi, lai aptvertu, ko jūtu, lai padzīvotu ar sajūtu vai domu, lai pieņemtu lēmumu. Tādos brīžos pamanu, cik kluss kļūst mans prāts, cik plaši atveras acis, cik tvirta un vienlaikus rimta ir kļuvusi mana sirds. Tādos brīžos gribas salikt ceļa rādītājus dienām, kad dvēsele nomaldās, apjūk, satraucas.  

9 gadi manā dzīvē

Autors: Linda Vītuma

Oža esot tā, ar kuru varot atsaukt atmiņā pat ļoti senus notikumus, cilvēkus, vietas. Par ožu neko daudz nezinu, bet kaut ko zinu par dzirdi. Man tāda ir. Man tā ir muzikāla. Un tā ir savienota ar atmiņām, kas glabājas manā ķermenī, apziņā, zemapziņā.

101 vīns 1001 dienā

Autors: Linda Vītuma

Bija laiks, kad man šķita, ka pasauli var iepazīt pēc plāna, ievērojot stingru disciplīnu. Es kļūdījos. Ideja par plānu un disciplīnu atņēma man drosmi, paralizēja mani. Bija lietas, kurām neķēros klāt tāpēc vien, ka aptvēru, ka nespēšu tās iepazīt "pēc plāna". Pēc sākotnējās eiforijas, atklājot vīnu pasauli, ieslīgu skumjās, ka nespēšu iepazīt šo pasauli visā pilnībā. Un man bija taisnība. Vīna pasauli nav iespējams iepazīt pilnībā. Vienīgais, kas ir iespējams - to baudīt dienu no dienas.

101 filma 1001 dienā

Autors: Linda Vītuma

Būtu vieglāk uzskaitīt filmas, kuras drīz būšu noskatījusies 101 reizi (Monstriņi, Supersuns Bulta, Karlsons), kā cerēt, ka 1001 dienā pagūšu noskatīties 101 filmu. Tomēr reizi pa reizei ar adīkli rokā saņemu dūšu un noskatos kādu neredzētu filmu. Vecas filmas - o, jā - tās es varu skatīties kaut 101 reizi. Bet noskatīties kādu jaunu filmu... Tam man ir jānoskaņojas, jāsagatavojas. Es mēdzu teikt, ka katru jaunu vietu iemīlu no otrās reizes. Tāpat ir ar filmām - mīlu tās no otrās reizes.

Pateicībā par grāmatām

Autors: Linda Vītuma

Es lasu grāmatas, es tulkoju grāmatas, es pasvītroju grāmatās, es tās pērku. Grāmatas ir būtiska manas dzīves daļa. Reizēm man šķiet, ka es kaut ko mācos nevis tāpēc, lai pēc tam to pielietotu praksē, bet vienkārši, lai izbaudītu mācīšanās - grāmatu lasīšanas prieku. Un ir grāmatas, kuras mani uzrunā ļoti, ļoti. Tik ļoti, ka varu teikt - esmu pateicīga, ka kāds tās ir uzrakstījis, iztulkojis. Esmu pateicīga, ka kāds tās ir izdevis.

Drosme lasīt. Drosme just.

Autors: Linda Vītuma

Es ilgi domāju un izlēmu būt drosmīga un padalīties, kā es jutos, lasot grāmatu "Piedzimt bez vardarbības". Jā, es pati šo grāmatu tulkoju. Un, nu, pēc 2 gadiem izlēmu to vēlreiz izlasīt. Tas bija grūti, jo man tiešām bija grūti būt tik dziļi sevī. 

Par tukšu čemodānu un puķu zirņiem

Autors: Linda Vītuma

Dzīvoja reiz latviešu komponists Emilis Melngailis. Uz saviem koncertiem viņš mēdzis ierasties ar tukšu čemodānu. Kolēģi Emilim jautājuši: "Kam jums tas čemodāns?". Emilis atbildējis: "Kā, kam? Kur tad es dāvanas likšu?"  

Manī ir tukšums. Manī ir telpa.

Autors: Linda Vītuma

Mani satrauc gaidas. Tieši gaidas - citu un manis pašas - ir tās, kas pēdējās nedēļas laikā mani ir satraukušas  visvairāk. Mana spēja būt vienaldzīgai pret gaidām ir diezgan ierobežota un maz trennēta. Tā ir parādījusies, bet ir ļoti trausla. Pagaidām. 

101 grāmata 1001 dienā

Autors: Linda Vītuma

Es izliekos, ka esmu vizionārs, kaut sirds dziļumos esmu kaut kas pa vidu starp konservatīvo un pragmatiķi. Sirdij nepavēlēsi - es mīlu grāmatas. Lai arī mans planšetdators ir pilns ar grāmatām elektroniskā formātā, es vēl joprojām milzum lielu godu atdodu rokās turamām grāmatām, kuru lapas šķirot čaukst un kuras smaržo. Šis ir pieteikums Nr.76 no 101 lietas saraksta: Izlasīt 101 grāmatu - par katru uzrakstīt emuāru.

MANDALA. Krāso savam priekam.

Autors: Linda Vītuma

Tas ir mans parāds - neuzrakstīts stāsts par sarkano mandalu grāmatu. Man šķita, kāda gan jēga rakstīt par grāmatu, kura runā pati par sevi - MANDALA.Krāso savam priekam*.

101 lieta 1001 dienā

Autors: Linda Vītuma

Man vēl nav 33 gadu. Tomēr jau kādu laiku jūtos kā 33 gadus veca. Nobriedusi, nobijusies, nogurusi, noskaņojusies... Nodzīvojusi vēl vienu bagātīgu savas dzīves gadu. Citam gads sākas 1.janvārī, citam Saulgriežos. Mans gads sākas 9.martā. Un šajā gadā šo datumu sagaidu ar 101 lietu, ko vēlos paveikt 1001 dienā. Sākums: 09.03.2011. Beigas: 04.12.2013.

Mirklis, kad Saule...

Autors: Linda Vītuma

Naktī ir bijis sasalstošais lietus. Sniega baltums, kas klāj zemi, turas pretim pelēkumam, kas lēni slīd pa debess jumu. Mirklis.

Ļaušanās valoda. Baudīt dzīvi.

Autors: Linda Vītuma

Bez ievada. Par dzīvi.

Es šķiros... iemiegot

Autors: Linda Vītuma

Daudziem cilvēkiem atvadīšanās ir sarežģītākais dzīvē. Taču dzīve ir pilna ar šķiršanos un jaunu satikšanos. Es esmu viena no tiem daudzajiem. 

Nemiers - īrnieks, kurš nemaksā rēķinus

Autors: Linda Vītuma

Nemiers - tas dzīvo manā vēderā, tas traucē, trīsuļo, mutuļo, dzen. Tas mostas klusumā, tas mostas, kad esmu viena. Viņš ir nelaimīgs, jo viņam nekad nav miera, viņš ir nelaimīgs, jo ir vientuļš.

Māte. Meita. Mīlestība.

Autors: Linda Vītuma

Man ir 32 gadi. Un man bija sarežģītas attiecības ar mammu. Tās bija attiecības, kurās bezgalīgas ilgas pēc mīlestības mijās ar izmisuma dzītu šīs mīlestības noraidīšanu. Un es zinu, ka tāda neesmu viena. 

Ļaušanās valoda. Tiešums un atklātība.

Autors: Linda Vītuma

Ir brīži, kad var rakstīt un ir brīži, kad nevar nerakstīt. Šobrīd man ir brīdis, kad nevaru nerakstīt. Tēma - līdzatkarība. Mērķis - atveseļošanās no līdzatkarības. Pašreizējais statuss - procesā. Un šajā procesā man ir sabiedrotie - Melodija Bītija un viņas grāmatas

Brīnišķais, kurš piedzima

Autors: Linda Vītuma

Apmēram pirms gada iztulkoju grāmatu "Piedzimt bez vardarbības", ko darīju sava trešā bērna gaidīšanas laikā. Un šķita tikai pašsaprotami, ka nākamā grāmata, ko tulkošu, būs par jaundzimušajiem - par viņu pirmajām dzīves stundām, dienām, mēnešiem. Bija pat tāds plāns. Plāns..., kas nepiepildījās. Izrādījās, ka man bija vajadzīgs gandrīz gads, lai šo grāmatu kaut vai tikai izlasītu.

Cilvēkam vajag suni

Autors: Linda Vītuma

Pirmo reizi mūžā uzrakstīju dzejoli. 3 minūtēs. Pat nesapratu, kā tas gadījās. Izvēlējos tēmu un sāku rakstīt. Un tad tas notika. Es rakstīju par to, ka cilvēkam vajag suni... Bet, vai tiešām tas ir tikai suns, ko vajag cilvēkam?

Funkcionālas ģimenes pamatnostādnes

Autors: Linda Vītuma

Man nav ēšanas traucējumu, ja vien par ēšanas traucējumiem neuzskata manu veģetārismu ;) Neskatoties uz to, grāmata "Ēd taču beidzot normāli!" tiešām ir radījusi manī daudz pārdomu. Varbūt tāpēc, ka tajā tik daudz stāstīts par funkcionālām un disfunkcionālām ģimenēm. Kas nu gan ir tiesa - es esmu augusi disfunkcionālā ģimenē.

Tev nebūs godāt tēvu un māti...?

Autors: Linda Vītuma

Kāds paņems rokās grāmatu ar nosaukumu “Ēd taču beidzot normāli!” ... O, jā. Varbūt te būs kāds padoms, ka atbrīvoties no pāris liekajiem kilogramiem, neievērojot diētu! Un tad šis kāds izlasīs grāmatas apakšvirsrakstu “Palīdzība piederīgajiem, kuru meitas un partneres cieš no ēšanas traucējumiem”... Hmm... Kāds aizdomāsies... Nezin vai šī grāmata ir domāta man? ... Ja vien kāds spētu aptvert, cik ļoti šī grāmata ir domāta mums ikvienam!

MANDALA. Krāso savam mieram.

Autors: Linda Vītuma

Viņa ir balta kā sniegs. Viņa ir balta kā iespēju pilna lapa. Viņa ir balta kā tīras domas. Viņa ir balta kā cerība. Viņa ir balta kā sirds, kas pilna ticības. Viņa ir GRĀMATA. Viņa ir MANDALA.

Viņu sauc.

Autors: Linda Vītuma

Es nezinu, kā viņu sauc... Ir pagājis jau vairāk kā pusgads, bet, reizēm, paceļot acis debesīs, es vēl joprojām sūtu viņai sveicienu.

Es nemīlu...

Autors: Linda Vītuma

Laiks pirms desmiet gadiem. Esmu apņēmības un cīņas spara pilna. Lasu Visocki. Un vienu dzejoli pat iemācījos no galvas. Un skaitīju. Ziemassvētkos pie eglas.

Klusēju, jo man nav ko teikt.

Autors: Linda Vītuma

Klusēju, jo man nav ko teikt. Un nav tā, ka galva tukša. Un nav tā, ka nekā nebūtu uz sirds. Vienkārši, kaut ko teikt, šķiet lieki. Ieklausos. Dzirdu.

Eņģelis to zina...

Autors: Linda Vītuma

Ir dienas, kad jūtos nogurusi. Ir dienas, kad jūtos skumīga. Ir dienas, kad jūtos tik viegli ievainojama un mazliet vientuļa. Ir tādas dienas. Bet pat tādās dienās uzaust saule - pat, ja tā nav redzama aiz apmākušā debess juma. Pat tādās dienās man ir sajūta, ka kāds no augšas uz mani noraugās, ka kāds līdzās par mani padomā. Paldies, kādam tur augšā. Paldies, kādam tepat līdzās.

Kur mājo gudrība?

Autors: Linda Vītuma

Reiz, kad vīzdegunīgi izturējos pret kādu klases biedru, viens labs draugs man teica - ir vērts atrast kopīgu valodu ar ikvienu, jo no katra cilvēka var kaut ko mācīties. Laikam ejot, vairākkārt pārliecinājos, cik neparastās vietās "mitinās" iespēja mācīties.

Esmu ar mieru no dienas uz dienu

Autors: Linda Vītuma

Pēc dabas esmu strukturēta - mīlu kārtību, domas cenšos izklāstīt skaidri, plānoju savu laiku un lietas turu tām paredzētajās vietās. Bet dzīve ir dzīve. Tajā maz kas ir strukturēts, labi organizēts un paredzams. Tāpēc nav brīnums, ka ir dienas, kurās dzīvošanas pārtop IZ-dzīvošanā.

Sajust raudošo bērnu sevī. Mierināt ar stāstu.

Autors: Linda Vītuma

" ... un daži vīrieši klausīdamies raudāja. Varbūt daži pieaugušie joprojām sajūt sevī raudošu bērnu, kuru stāsti var mierināt". Un tiešām ir kāda grāmata, no kuras lasot stāstus  bērnam, asaras pār vaigiem birst pieaugušajam...

Aiztaupīt dzēlību. Izbaudīt pieņemšanu.

Autors: Linda Vītuma

Stāsta, ka 100 iemesliem pateikt "Nē", pretī esot tikai 10 iemesli pateikt "Jā". Stāsta, ka 50 vārdiem, kas apraksta negatīvas emocijas, pretī esot tikai 15, kas apraksta pozitīvas. Stāsta, ka brīžos, kad jūtamies slikti, nevis pieņemam un samīļojam sevi, bet mēģinām sāpināt kādu citu.

Es izliekos, ka vasara nebeigsies.

Autors: Linda Vītuma

Viens klikšķis. Atveras lapa... Sāk skanēt mūzika... Un nav vērts acis nenovēršot raudzīties sliktas kvalitātes attēlā. Tikai brīdi veltu omulīgajai sejai, kas dziedās man dziesmu, un sāku darīt ko citu, ļaujot mūzikai skanēt fonā.

Par nedrošām grāmatām un izvēles brīvību

Autors: Linda Vītuma

Ir dzirdēts viedoklis, ka grāmata ir laba dāvina. Un ir grāmatas, kas tiešām ir labas dāvanas. Tās es saucu par “drošajām grāmatām”. Tomēr reizēm grāmata kļūst par dāvanu, kad nezinām, ko citu dāvināt. Un ir tādas grāmatas, kuras nevajag dāvināt. Manā plauktā tādas jau ir divas – divas “nedrošās grāmatas”.

Izlīgstot mieru...

Autors: Linda Vītuma

Stāsta, ka grūtniecības laikā vajagot pārdomāt, kādas ir attiecības ar vecākiem, jo īpaši, kādas ir attiecības uz mammu. Stāsta, ka tas ietekmējot gan sievietes grūtniecību, gan viņas dzemdības. Katrai no mums noteikti ir savs "pārdomu ceļš" un izvēle, ko ar šīm pārdomām darīt.

Par trauslo un vispārcilvēcisko katrā no mums.

Autors: Linda Vītuma

Man patīk lasīt. Cik vien man ir tāda iespēja, es arī lasu. Mācoties par vecmāti, manā redzes lokā parādījās kāds lērums grāmatu par grūtniecību un dzemdību tēmu. Lasu vienu grāmatu. Lasu nākamo. Vēl nākamo. Un vienā brīdī pamanu, ka ir kāda grāmata, uz kuru ar vien ir kāda norāde. Nu, ja reiz tik daudzi uz šo grāmatu atsaucas, man ilgi sevi nav jāpierunā – pasūtu šo grāmatu un ar nepacietību gaidu, kad to saņemšu. Tā diena ir klāt. No iepakojuma izsaiņoju grāmatu Frederiks Leboijē “Piedzimt bez vardarbības”.

Paļaušanās un uzticēšanās.

Autors: Linda Vītuma

Esmu sastapusi daudz dažādu cilvēku. Un viens no tādiem cilvēkiem ir kāda brīnišķīga fizioterapeite. Zinājām viena otru jau sen, bet ciešāka sadarbība mums izveidojās pirms vairāk kā 5 gadiem, kad viņa vingroja ar maniem bērniem. Bobota vingrošana - brīnišķīga un attīstoša nodarbe. Nu, klāt ir mans trešais mazulis. Apņēmības pilna zvanu savai paziņai. Un saņemu atteikumu - VESELI BĒRNI IR JĀLIEK MIERĀ! Aizdomājos...

Ar vieglumu un sauli. Vai bez tā?

Autors: Linda Vītuma

Līst lietus - lāses bez žēlastības tiek sistas pret stiklu, atsitas un bezspēkā slīd lejup. Pūš vējš - pat ja kāds koks bija sarūpējis sev frizūru, nu tā ir izjaukta. Vienīgi lapas jaunība dod tai spēku noturēties pie zara. Gaiss ir mitrs un smagnējs - tāds latvisks. Tik ļoti gribas kaut ko vieglu un saulainu... Spānisku?

Caur dvēseles meklējumiem...

Autors: Linda Vītuma

Ja kāds būs ļoti steidzīgs, viņš var ierasties pie mums jau pēc 2 nedēļām. Ja kāds pavisam nesteigsies, pie mums viņš būs klāt pēc 7 nedēļām. Jo dienas, jo vairāk izjūtu, cik ātri skrien laiks. Un arī mans mazuļa gaidīšanas laiks tuvojas beigām. Tik pat ātri, kā pārzied ābeles. Tik pat ātri, kā nozied ceriņi. Kad nozied ceriņi - sākas vasara. Kad mazuļa gaidīšana tuvojas beigām - dzimst bērns.

Pieskarties. Būt līdzās. Nesāpināt.

Autors: Linda Vītuma

Ir dienas, kad gribas raudāt. Tam nav nekāda iemesla. Ārēja. Arī iekšēja. Tomēr domas kļūst izkliedētas, ķermenis izplūst, saplūst. Acis piepildās ar asarām. Un neatliek nekas cits, kā ļauties...

"Pļauka dvēselei" - grāmata dižķibeles laikam

Autors: Linda Vītuma

Kad visapkārt tiek daudz runāts par krīzi, omas uzlabošanai izvēlos to saukt par "dižķibeli" :) Kad šur tur tiek runāts par mazo grāmatu apgādu bojā eju, izvēlos piedalīties dažādu interesantu grāmatu izdošanā :) Kas tā rezultātā rodas?

Veltījums šodienai

Autors: Linda Vītuma

Sniegs pazudis. Zeme... smaržo un kļūst mīksta. Kāpēc nejūtu pavasara smaržu? Kur ir smarža? Nejūtu? Nav? Saule. Ieelpa. Mirklis. Ummm... Sniegpulksteņi. Nevienam neteikšu, kā to sauc... Un, kurš gan to nezina...

Par grāmatām - ideālisti mūsu vidū

Autors: Linda Vītuma

Es mīlu grāmatas. Es tās noskatu, pērku, lasu, lieku plauktā un priecājos, vēlāk uz tām skatoties. Grāmatas ir manas ikdienas sastāvdaļa. Un ikdienai, manā pasaules redzējumā, nav nekāda sakara ar ideāliem. Varbūt tieši tāpēc biju tik izbrīnīta pirms dažām dienām sastapt kādu, kuram ar grāmatām ir saistīti ideāli. Šis kāds ir grāmatu izdevējs, kurš šobrīd ir sācis izdot grāmatu kolekciju. Hmmm.... Kā gan es to varēju palaist garām?

Mans emocionālais lēmums vārdā "Veģetārisms"

Autors: Linda Vītuma

Esmu veģetāriete. Kāpēc? Arī pati esmu mēģinājusi atbildēt uz šo jautājumu. Un atbildi izlasīju kādā grāmatā: Lai ko arī stāstītu paši veģetārieši, to aizstāvji vai noliedzēji, veģetārisms ir un paliek emocionāls lēmums. Es ar savu veģetārismu varu vien parakstīties zem šī apgalvojuma. Man tas ir un paliek emocionāls lēmums bez jeb kāda racionāla pamatojuma.

Gaidu pavasari kopā ar Šopēnu

Autors: Linda Vītuma

Izeju ārā. Ieelpoju gaisu. Pavasaris. Putni šorīt tādi savādi klusi. Uzlieku mūziku. Frederiks Šopēns. Klaviermūzika.Vēlreiz ieelpoju gaisu un līdz pat pēdējai šūnai sevī jūtu, ka gaidu pavasari.

Vai es varu tagad iet mājās?

Autors: Linda Vītuma

Tuvojas mana dzimšanas diena. Tas vienmēr rosina uz pārdomām. Jo īpaši cilvēkus pēc 30. Un šogad es kļūšu par "cilvēku-pēc-30". Un nu jau vairākus gadus, tuvojoties savai dzimšanas dienai, es iztēlojos, kāda varētu būt mana pēdējā dzimšanas diena.

Pārtraukt līdzatkarību

Autors: Linda Vītuma

"Mēs to izdarījām!", "Novēlu izlasīt!", "Ar šīs grāmatas izlasīšanu nevar nokavēt." Tie visi ir novēlējumi, ko nu jau pirms krietna laika ne bez lepnuma rakstīju grāmatā, ko biju iztulkojusi: Melodija Bītija "Pārtraukt Līdzatkarību."