Ziemeļi. Labāk vienreiz redzēt, nekā desmit reizes dzirdēt?
Autors: Linda Vītuma
Ceļojuma izglītības programma ir sagatavota un ir gana intensīva. Jaunieši to piedzīvo dažādi - reizēm ar pārsteigumu, reizēm ar interesi, reizēm aiz pieklājības, mīlestības vai līdzjūtības pieciešot manus sagatavotos priekšnesumus. Vērojot bērnu dažādās emocijas, atcerējos kādu senu stāstu.
Reiz biju Romā. Biju Vatikānā. Biju tik tuvu Mikelandželo Siksta kapellai. Un neiegāju tajā!
Kāpēc?
Es zināju, kas ir Mikelandželo. Es zināju, kas ir Siksta kapella. Neko vairāk vai sīkāk gan es nezināju - nebiju lasījusi vai nebiju gana cītīgi klausījusies stundās, kad par to stāstīja skolā. Man šķita, ka apmeklēt šo objektu bez iepriekšējas sagatavošanās, ir bezjēdzīgi. Es paceltu acis un neredzētu neko vai varbūt redzētu, bet nesaprastu neko. Tā, nu, es neesmu redzējusi Siksta kapellu. Un neko vairāk par to visā šajā laikā neesmu arī uzzinājusi.
Toties, kopš vakardienas man vairs nebūs jāmulst un jāmēģina izdomāt, kāpēc tik dzirdēti šķiet vārdi "Pie Botnijas līča".
Varbūt kas līdzīgs būs noticis arī vēl kādu bariņu rātnu bērnu? Varbūt..
Jo šķiet tik "pareizi" braukt un iepazīt pasauli "dzīvajā". Kurš gan noliegs, ka labāk vienreiz redzēt, nekā desmit reizes dzirdēt? Bet vai tā tiešām ir?
