Viņu sauc.
Autors: Linda Vītuma
Es nezinu, kā viņu sauc... Ir pagājis jau vairāk kā pusgads, bet, reizēm, paceļot acis debesīs, es vēl joprojām sūtu viņai sveicienu.
Kad ir tumšs un debesīs var redzēt zvaigznes, man šķiet, ka viņa uz mani raugās. Mēs viena otru nepazīstam. Nekad neesam tikušās. Nekad netiksimies. Viņa nomira, kad viņai bija tikai 9 dienas.
Viņa nebija atnākusi pie manis. Viņa atnāca pie kāda man līdzās. Atnāca. Mazu brīdi uzkavējās un devās prom.
Raugos uz savu mazo meitiņu un mēģinu saprast, ko jūtu.
Jūtu, ka vēlos būt līdzās, būt tuvu, būt...
Būt...