Sliktas meditācijas un ābeļziedi
Autors: Linda Vītuma
Mēdz teikt - paskatieties un pastāstiet, kas ir jums apkārt, un pateikšu, kas ir jūsu prātā. Vēl mēdz teikt, ka nav sliktu meditāciju. Tad, nu, es jums saku - manā realitātē eksistē tāda parādība, kā slikta meditācija.
Es pat uzdrīkstos teikt, ka tāds ir lielākais vairums manu meditāciju. Tās ir meditācijas, kurās:
- meditēju, kad meditēt negribu;
- esmu nogurusi;
- esmu īgna;
- esmu saspringta;
- esmu nemierīga;
- ik pēc 2 minūtēm skatos, kad meditācija beigsies;
- kontrolēju;
- esmu pārāk cītīga;
- man ir mērķis;
- esmu neapmierināta;
- miegu ciet;
- cenšos neaizmigt;
- trinos;
- aizkaitinos par katru troksni;
- garlaikojos;
- nesaprotu, ko es tagad daru;
- šaubos, vai es meditēju pareizi;
- nepacietīgi gaidu rezultātu;
- dusmojos uz sevi;
- spēju domāt tikai par to īdošo plecu, kuru sastiepu iepriekšējās meditācijas laikā;
- apskaužu visus apgaismotos cilvēkus.
Bet stāsta, ka arī sliktās meditācijas atstāj nospiedumus dvēselē un prātā.
Kādas darba dienas beigās raitā solī, ar ierasto grumbu pierē devos mājup no darba. PAMANĪJU ziedošu ābeļziedu un bez īpašas domāšanas APSTĀJOS, lai pabaudītu tā smaržu.
Dažas sekundes laimības, bērnības atmiņu un mirkļa baudas, un es aiztraucos ikdienā - ar sliktu meditāciju un ābeļziedu smaržas nospiedumiem dvēselē.
LINDA, TU MUDINI DZĪĪĪVOT UN JUST ,KA ESI UZ ŠĪS ZEMES -JA IZPRASTU- KĀPĒC.... PALDIES TEV PAR TO ! TU ROSINI MANI DOOOMĀĀĀT.......
Paldies par labiem vārdiem :)