Liene rakstīja par
Ģenētiskais skrīnings
Liliana rakstīja par
Ģenētiskais skrīnings
Johanna rakstīja par
Slavas dziesma Floradix
K rakstīja par
20 adītu segu stāsti // Ārpus laika un telpas
Linda rakstīja par
20 adītu segu stāsti // Ārpus laika un telpas
Mans vārds ir Linda Vītuma.
Vārdi, kuri stāsta par mani: Alises piedzīvojumi brīnumzemē. Pīters Pens. Mērija Popinsa. Mūzika. Mēness. Vakarskola. Filozofija. Ģimene. Bērni. Informāciju tehnoloģijas. Līdzatkarība. Dūlošana. Vecmātība. Grāmatas. RBS / MBA. Medicīna. ebit. Kastanis. Disleksija. Budisms.
Mans vārds ir Liene Korņejeva. 2003. gadā esmu pabeigusi Rīgas Stradiņa Universitātes medicīnas fakultāti bez sarkanā diploma :D Tagad jau esmu beigusi rezidentūru un esmu sertificēta ārste ģenētiķe. Bez tā jau 10 gadus dresēju Stradiņu studentus, piedalos piedzīvojumu sacensībās, niekojos ar kērlingu, slēpņošanu un karatē, audzinu bites un 2 meitiņas, mācos dūlu zinības, gribu mainīt pasauli :D. Nedzīvoju Rīgā un man ļoti patīk braukt ar mašīnu un skaļi (un nepareizi) dziedāt pie stūres.
Autors: Linda Vītuma
Sveiciens citiem grāmatu klubiem, kuros cilvēki sanāk kopā, lai lasītu, lai dalītos, lai piedzīvotu, lai būtu. Šajā reizē - Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Izvēlējās Lienīte. Jo grāmata Ziemassvētkos zem eglītes nokļuva.
Autors: Linda Vītuma
Asā latvju dzija ilgi jo ilgi gaidīja savu kārtu tapt par kaut ko. Un sagaidīja. Par 2 plediem uztapa. Un varbūt vēl par mājas lielo-silto-latvju-aso jaku taps. Un par vēl vienu pledu.
Autors: Linda Vītuma
Domas, par ko es gribētu rakstīt kvalifikācijas darbu, man ir bijušas no brīža, kad sāku vecmātes studijas. Par Nīderlandes vecmāšu aprūpes modeli. Par nāves vecmāšu praksi. Par dūlām. Par pētījumiem… Fonā tam visam kaut kur dzīvoja cita tēma - iespējams, jau kopš bērnības, kopš vecpapa laikiem. Kopš mamma visas slimības ar dabas līdzekļiem ārstēja. Kopš laika, kad no slimīga, vārga, alerģiska, nīkulīga bērna pārtapu spartietē - izturīgā, atlētiskā, vulkāniskas enerģijas pilnā būtnē. Ārstniecības augi.
Urticae radix
Autors: Linda Vītuma
Reiz dzīvoja Klēra Lotosa Deja (Clair Lotus Day). Viņa vēlējās, lai aprūpe medicīnā būtu vērsta uz cilvēku (person-centred care (PCC)). 1974.gadā, vērojot cilvēkveidīgos pērtiķus, viņa pamanīja, ka tie neatdala placentu no jaundzimušā. Tā radās lotosa dzemdību prakse. Vai arī - tā piedzima mīts par to, kā radās lotosa dzemdību prakse. Kas to lai zina, kā bija patiesībā.
Ilustrācija: Phébe Lou Morson
Autors: Linda Vītuma
Vienas nakts laikā divas reizes mēģināju pastāstīt savu vecmātības stāstu. Nenoticēju. Lai arī stāstīju godīgi, labākajā iespējamā veidā, kādā to šobrīd redzu, izjūtu. Pusdienas. Sūrojos draugiem. Draugam, lūk, kāds priekšlikums: "Saki - man ir novēlēts mantojums ar nosacījumu, ka saņemšu to, kad kļūšu par vecmāti." Cik skaisti meli! Cik skaists stāsts! Cik ļoti, iespējams, pat patiesība. Tā mēs ar liktenīgiem ieteikumiem dzīvē apmaināmies - es viņam par psiholoģiju, viņš man par vecmātību. 