Sirds, prāts un skanējums

Autors: Linda Vītuma

Kopš sen seniem laikiem man bija fantāzija, ka mana sirds runā franču valodā. Franciski runā sieviete manī, dvēsele, trauslākais manī. Franciski varbūt tāpēc, ka es nezinu šo valodu. Franciski varbūt tāpēc, ka manai ausij tik ļoti tīk, kā franču valoda skan.Mirklis

Tāpat man nebija pārsteigums, kad noformulēju, ka racionālā, vīrišķīgā, stiprā, izturīgā daļa manī varētu būt.. vāciska. Kā Fridrihs II. Maza auguma, nikns, disciplinēts un tik ļoti jau, nu, apņēmīgs.

Tā dienas ritēja ierastā sašķeltībā un ierastos mēģinājumos integrēties, piedzīvot veselumu - ķermeņa un gara, sirds un prāta vienotību.

Līdz dienai. Līdz dienai, kurā izdzirdēju...

 

Zināt, ka vārdi tiek dziedāti vācu valodā, bet dzirdēt tos tik franciskā skanējumā...

Tā prāts un sirds vienā dienā var kļūt par veselumu - nedalāmu un rimtu. Neierastu, līdz galam neaptveramu.

Gluži kā franciski maigi skanošā bieži vien tik skarbā vācu valoda. 

Komentāri