Ziemeļi. Nāciet ar spilveniem biksēs!
Autors: Linda Vītuma
Nevar būt, ka tas bija tik redzams!? Nevar būt, ka tas bija tik jūtams!? Lai vai kā, droši vien bija kāds veids, kā norvēģu dēļošanas treneris zināja, ka mums līdzi ir kāda īpaša grāmata, kuru esam sākuši lasīt. Jo kas gan varētu būt cits iemesls, lai viņš pēc pirmās nodarbības uz kalna teiktu: “Rīt, lūdzu, nāciet ar spilveniem biksēs” ;) 
Joki jokiem.
Ir tik atvieglojoši uz brīdi būt uz vietas. Piedzīvot, ka ir beigusies ikvakara ievākšanās un ikrīta izvākšanās. Ka ir beigusies kustība. Visas līdzpaņemtās lietas ir atradušas savu pagaidu mājvietu. Gaisā virmo citas noskaņas. Uz galda valda citas garšas (norvēģu nacionālais ēdiens - jērs ar kāpostiem).
Pirmie iespaidi uz kalna.
Pirmie sirsnīgie strīdi ar raudāšanu un atvainošanos.
Nosalšana un primais patiesais fiziskais nogurums.
Pirmais brīdis, kad pakavēties atmiņās - kāda arhitektūras stila baznīcas redzētas? un vai citu skaņdarbu vidū var atpazīt Sibeliusa “Somiju”.
Pirmie vakara priekšlasījumi.
Un pirmie sasistie astes kauli.
Nākamās dienas rītā visi paņēmības pilni stūkā biksēs spilvenus. Vai varat iztēloties, kāda jautrība varētu valdīt norvēģu dēļošanas trenneru istabiņā, ja izrādītos, ka teiktais ir bijis tikai joks. Es gribētu būt tur klāt, goda vārds!
No pieredzes - simtreiz labāk ir pāris dienas spilvens biksēs (un jautrība citiem), nekā lauzts asteskauls. Izbaudi sniegu!