Apmaldījusies Rudā. Apmaldījusies?
Autors: Linda Vītuma
Man nav dabas dotu rudu matu. Man ir dabas dota ruda dvēsele.
Foto: Aizmirst sevi bildē / To forget oneself in the photo.
© Agnese Kleina
Šis nav stāsts par matiem, šis ir stāsts par dvēseli un tās ceļojumu. Un vārdiem, kas to apraksta. Vārdi, kas lasāmi Klarisas Pinkolas Estesas grāmatā "Sievietes, Kuras Skrien ar Vilkiem".
Daži vārdi, kurus tagad zinu:
27.februāris ".."Vienkārši zināt", ka vajag pārstāt uzdot jautājumus. Dažas lietas paliek neaptveramas par spīti tam, ka tās mūs ietekmē un bagātina."
3.marts "..Nāves kundzes uzdevums ir radīt kopainu, panākt līdzsvaru. Curanderisma tradīcijā Nāve pagriež augli mātes dzemdē, lai tas dzimtu ar galviņu pa priekšu."
14.marts "..Pazīšanas tvīkums, mīlestības mirdzums, sāpju pelēcība, uzbudinājuma svelme, nepārliecības saltums."
18.marts "..Pārstājiet būt par piena upi citiem. Dariet to, kas jādara, - ejiet uz māju pusi."
20.marts "..Trauksmaina izjūta, ka viss ir pārāk tuvu, lai sniegtu komfortu, vai pārāk tālu, lai dāvātu mieru."
26.marts "..Pilnmēnesī dziļi ielūkoties savā esībā, pārbaudot, kādā stāvoklī ir mana mājas dzīve un attiecības ar draudzenēm, vīru un bērniem."
21.aprīlis "..Jo sievietes - mātes, studentes, mākslinieces, aktīvistes - vienmēr sastājas ciešā lokā un aizstāj tās, kuras ir pagājušas sāņus, lai atpūstos."
22.aprīlis "..Ja valda miers, tad pastāv iespēja gūt mācību, rast radošu risinājumu, turpretī, ja plosās ugunsgrēks (iekšēji vai ārēji), tad liesmas visu sadedzina un pāri paliek tikai pelni."
Nedz rudmate bildē, nedz es ar savu rudo dvēseli - mēs neesam apmaldījušās, jo "..psihe vienmēr uzmana norises sevī."