Atmiņas jeb labi, ka ciemā ir hronists
Autors: Linda Vītuma
Ir daudzas lietas, par ko es pārdzīvoju - nu, tā, ka konkrēti "cepos". Bet ir viena, ar kuru esmu tieši tā, ka pilnīgi mierā - es neradu idejas, tās nerodas manā galvā. Visas domas manā galvā ir kaut kur jau izdomātas. Es tikai tām iedodu fizisku ķermeni - materializēju. Iemiesoju. Realizēju. Uzadu, izdaru. Padaru redzamu. Padaru pielietojamu. Es nespēju radīt mākslu (pat pavārmākslu), bet es spēju atšķir labu mākslu no ne-mākslas (tas attiecas arī uz ēdieniem). Un tas mani pilnīgi nemaz neapbēdina, jo... pasaule ir pilna brīnumu, arī bez mana radošuma - man atliek tikai to aprakstīt. Vārda tiešā nozīmē - tikai aprakstīt, dokumentēt. Tā idejas kļūst redzamas un atmiņas - lasāmas. Sev, radiem un draugiem par prieku apkopoju dažas 6 gadus senas atmiņas. Bezgala skaistas - ZIEMEĻU CEĻOJUMS. 
- Ziemeļi. Ko mēs tagad klausāmies?
- Ziemeļi. Kur ir piemineklis Muminiem?
- Ziemeļi. Stāsti, kas izjauktu romantiku
- Ziemeļi. Diena, kurā nekas nenotika
- Ziemeļi. Visbaltākais, vistumšākais
- Ziemeļi. Es novēlu... ziemeļblāzmu
- Ziemeļi. Nāciet ar spilveniem biksēs!
- Ziemeļi. Post Scriptum
- Ziemeļi. Pilnas palodzes grāmatu
- Ziemeļi. Teleskops
- Ziemeļi. Kā tas viss sākās?
Hroniste Linda
*Hroniste - hronikas autore
*Hronika - nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem