Par nedrošām grāmatām un izvēles brīvību
Autors: Linda Vītuma
Ir dzirdēts viedoklis, ka grāmata ir laba dāvina. Un ir grāmatas, kas tiešām ir labas dāvanas. Tās es saucu par “drošajām grāmatām”. Tomēr reizēm grāmata kļūst par dāvanu, kad nezinām, ko citu dāvināt. Un ir tādas grāmatas, kuras nevajag dāvināt. Manā plauktā tādas jau ir divas – divas “nedrošās grāmatas”.
Nedāvinu es grāmatas, kuras manī pašā ir izraisījušas biedējoši spēcīgas emocijas. Abas šīs grāmatas (“Pārtraukt līdzatkarību” un “Piedzimt bez vardarbības”) manī ir radījušas tādu emociju uzplūdu, ka “vienā elpas vilcienā” esmu tās iztulkojusi, bet dāvināt... Nē. Dāvinu tās es tikai retam, retam cilvēkam.
Lūk neliels ieskats tajā, ar ko es dzīvoju pēc grāmatas “Piedzimt bez vardarbības” iztulkošanas un izdošanas:
- Es ļauju sev raudāt un sērot.
- Es dusmojos uz grāmatu, kad viņa mani sāpina par daudz, lieku to nost un saku, ka nekad to vairs nelasīšu.
- Es ļoti cenšos pieņemt sevi un labāk saprast, kāpēc esmu tāda, kāda esmu.
- Grāmata man ļauj labāk saprast un pieņemt savus bērnus.
- Grāmata man ir kā atgādinājums samīļot, samīļot un samīļot savus bērnus katru brīdi, kad vien to spēju.
- Un tas man ir arī atgādinājums, ka gan es, gan mani bērni spēj tikt galā ar daudz, daudz grūtām lietām - jo gan sevī, gan viņos jūtu to dzīvelīgo starojumu, jo bez bailām katrā no mums ir tik daudz dzīves spēka un drosmes.
Tāpēc... Pirkt vai nepirkt – tā ir katra cilvēka izvēle. Lasīt vai nelasīt – tā arī ir katra cilvēka izvēle. Ļauties vai neļauties izlasītā emocijām – arī tā ir katra cilvēka izvēle.
Lai slavēta izvēles brīvība! Un es negrasos to ierobežot dāvinot.