Cilvēkam vajag suni
Autors: Linda Vītuma
Pirmo reizi mūžā uzrakstīju dzejoli. 3 minūtēs. Pat nesapratu, kā tas gadījās. Izvēlējos tēmu un sāku rakstīt. Un tad tas notika. Es rakstīju par to, ka cilvēkam vajag suni... Bet, vai tiešām tas ir tikai suns, ko vajag cilvēkam?
CILVĒKAM VAJAG SUNI
Uzticība, piederība.
Vientulība.
Cilvēks kā suns.
Acis kā sunim.
Pašapziņa, pašpietiekamība, tomēr būšana līdzās.
Vientulība, vientulība, vientulība.
Būt, bet nerunāt.
Būt, bet nerunāt.
Just, bet nepateikt.
Vien redzēt.
Būt, būt, būt kopā.
Būt ar kādu kopā.
Skriet pa pļavu.
Bezbēdīgi, rotaļīgi.
Kā bērnam.
Aizmirstot par pasauli, laiku, par visu.
Būt kopā ar sevi.
Būt kopā ar sevi.
Sajust suni sevī.
Sajust vēju sevī.
Sajust vēja suni sevī.
Skumju un vientulīgu.
Sēžam rudzu lauka malā.
Skumju un gaudulīgu.
Rāmu un miermīlīgu.
Suni, kurš neatceras.
Suni, kam nerūp.
Nedz pagātnē piedzīvotās saimnieka bēdas.
Nedz kaimiņa bēdas.
Suns ir cilvēkam.
Cilvēks ir sunim.
Tie rāmi sēž un bauda.
Klusumu.
Siltumu.
Tuvumu.
Cilvēkam vajag tuvumu.
Cilvēkam vajag sunil, māšel ;) :)
Suns neteiks nekā,
Suns vienmēr būs tuvumā.
Viņš redz un dzird,
Un jūt...
Varbūt suns kā cilvēks grib kļūt?
Es skatos uz suni,
Suns skatās uz mani.
Un jūt...
Ka kaut kas šeit tomēr nav labi.
Es smilkstu,suns raud.
Es reju, suns bļauj.
Un STOP, es nopurinu asaras.
Paceļu galvu un eju,
Es negribu izlaist savu iekšējo suni.
Izlasot tavu dzejoli par suni, es atradu suni kaut kur iekšā sevī.
Kurš grib brīvību, grib kā berns pa pļavu skriet, bet...
Vienmēr ir kaut kas, kas liek sunim iet apsēsties stūrī un gadīt.
Varbūt kādreiz viņš sagaidīs savu iespēju un tiks izlaists.
Cik savāda sajūta.. kad suns suni jūt..
Būs brīdis, kad suns skries un darīs, kā viņa prāts un sirds liek. Brīvs. Spēka un prieka pilns.