9 gadi manā dzīvē
Autors: Linda Vītuma
Oža esot tā, ar kuru varot atsaukt atmiņā pat ļoti senus notikumus, cilvēkus, vietas. Par ožu neko daudz nezinu, bet kaut ko zinu par dzirdi. Man tāda ir. Man tā ir muzikāla. Un tā ir savienota ar atmiņām, kas glabājas manā ķermenī, apziņā, zemapziņā.
Lūk, 9 atslēgas uz maniem atmiņu apcirkņiem.
1978 - piedzimu
1979 - biju
1980 - jutu
1981 - gaidīju
1982 - brālis
1984 - māsa
1985 - priekšnojauta
1986 - atvadas
1987 skumjas
Pēc tam.
Viena maza turku pupa
Ceļoja uz Angliju,
Anglija bij aizslēgta,
Atslēga bij nolauzta...
2011 gada rudens. Šķiet, atradu nolauztu atslēgu... Mūzikas atslēgu - to dziedinošo, kas visu šo laiku ir mājojis manī. Mūziku, kas dziedina.
Perfekti manas sajūtas. Vienīgi es nekādi nespēju bez "Tik un Tā" http://www.youtube.com/watch?v=JfqnZ7Op1ys
Dažas no Tavām dziesmām ir arī manējās, dažu manējo starp Tavējām nav - Tik un tā, Atziedi, dvēsele, Zīlīte.
Vispār paldies TV3 raidījumam "Mūsu Zelta dziesmas", pateicoties kuram arī mani bērni sākuši dziedāt manas bērnības dziesmas. Atziedi, dvēsele man kāpināja kamolu kaklā jau bērnībā, tagad aizkustina vēl jo vairāk. Dīvaini, ka visus šos gadus praktiski biju aizmirsusi par šādas dziesmas esamību. Vēl dīvaināk, ka arī maniem bērniem tā patīk un pašlaik tie dziedāta no rīta, vakarā un vēl trīs reizes pa dienu :)
Bet par smaržām arī taisnība - ceriņu, jasmīnu smarža man bērnību "uzsit" vienmēr. Vai, piemēram, kaut kādu specifiska zāļu smarža, ar kurām vecmamma smērēja savas sāpošās kājas.
Oi, paldies par atmiņām! Kas par dziesmām! Vārdi un notis - dvēselei! Mūsdienu mūziķiem vajadzētu mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!
Katra šūna var ievibrēt uz šīm dziesmām un atsaukt atmiņā tajā laikā piedzīvoto, justo :)