Karate Linda

Autors: Linda Vītuma

Es mēdzu iespringt. Ui, kā mēdzu. Un tad es nevaru atspringt. Gadiem es varu iespringusi trīties un ņemties, un drīpelēties. Tāda iespringusi pirms, nu, jau kāda laika, draudzenes L. ievilināta - es devos uz pirmo karate nodarbību. Šķita, ka man acis no pieres izkritīs no saspringuma. Tās bija vienīgās, kas vēl spēja kustēties. Es biju tik stīva, ka pat lāga paelpot nevarēju. Tā tas turpinājās reizi no reizes, uz reizi un uz vēl kādu lērumu reižu. Es centos, un man bija grūti, un tad necenots un jutos vainīga. Ui, kā es ņēmos. Pienāca brīdis, kad es atmetu ar roku - es zināju, ka turpināšu nodarboties ar karate, bet es zināju, ka šitā turpināt nav jēgas. 

Dadzīvojos līdz eksāmenam. Piedzīvoju iespēju kārtot 2 eksāmenus pēc kārtas, nezinot nākamo katu!! Man nebija laika pat piedzīvot apakaunojumu, tik aizņemta es biju, mēģinot tikt galā ar uzdevumu. Man nebija laika iespringt, es vienkārši darīju to, ko es darīju. Pēc eksāmeniem nedaudz apstulbusi sapratu, ka tagad man priekšā stāv 3 jaunas katas. Patiesībā, nu, jau 6. KIHON + visas HEIAN katas.  Cik ironiski, japāņu vārds Heian (平安) literārā tulkojumā nozīmē - MIERS.  

 

 

 

 

Vai es esmu jau visas katas iemācījusies? Uzminiet! Pagaidām, es vēl tikai smaidu un atslābstu.

Inoue Joshimi

Attēlā: Katu meistars Inoue Yoshimi 

Un esmu atradusi savu Kiai (気合). Ja jūs būtu dzirdējuši mani šorīt mašīnā!! :D :D :D

 

Komentāri