WO: Ģenētika
Autors: Linda Vītuma
"Stāsti lēnāk, lai varu saprast!", teicu. Viņas acis aiz brillēm iemirdzējās un sejā bija manāms savāds smaids; "Tu arī esi Tinker Bella!", viņa teica. "Kas ir Tinker Bella?", jautāju. "Tinker Bella ir laumiņa, kurai gribas saprast, kā viss darbojas, kurai patīk ķimerēties, izpētīt un salabot lietas." "Tu esi Tinker Bella" nebija jautājums, tā bija fakta konstatācija.
FAKTI
Lūk, vēl daži fakti:
- Gēnu ir daudz.
- Ģenētika ir mācība par pirmsākumu (γένεσις genesis, "origin").
- www.kastanis.org rakstu kopā ar Lieni, kura stāsta par ģenētiku vienkārši un saprotami (klausītājam vien nedaudz jāiedziļinās un jāgrib saprast :).
- Lai iepazītu un iemīlētu ģenētiku, sirdī vismaz nedaudz ir jābūt Tinker Bellai.
Pielikumā fakti, kas lasāmi Viljamsa dzemdiecības 12.nodaļā "Ģenētika".
SAJŪTAS
Stāsta, ka Tinker Bella piedzima, kad kāds bērns pirmo reizi iesmējās. Esmu pārliecināta, ka mirklī, kad es pirmo reizi iesmējos, arī piedzima laumiņa.
RĪCĪBA
Saprast pirmsākumus (lasi: ģenētiku) ir kā dzīvot ar milzu palielināmajiem stikliem uz acīm. Ieraudzīt - saprast; uzzīmēt - saprast; izrēķināt - saprast. Daudzi, kuri ir atklājuši ģenētikas brīnumaino pasauli, cenšas palīdzēt to saprast arī citiem, piemēram, bildēs: Rokasgrāmata bildēs - Palīdzi Man Saprast Ģenētiku. Atliek vien skatīties, redzēt, domāt, iedziļināties un priecāties.
IEGŪTĀS MĀCĪBAS
Ir cilvēki, kuri mēģina mācīt par brīnumiem, nogalinot laumiņas - atņemot prieku par neparasto un ar neapbruņotu aci neredzamo pasauli. Lai nezaudētu prieku un vēlmi uzzināt ko jaunu par gēniem un ģenētiku, katram ir jānosargā laumiņa sevī.
PIEREDZES PIELIETOŠANA
Pirmie ģenētikas uzdevumi rēķinās lēni un šķiet, vai maz ir vērts tos rēķināt. Vieglāk taču ir pateikt: "Manai kaimiņienei ar' tā vienreiz bija!" vai "Kāpēc ķimerēties, tāpat no tā nav nekāda praktiska labuma!". Bet varbūt tomēr ir?
Ludvigs Mīs van der Rohe (Ludwig Mies van der Rohe) reiz esot teicis: "Dievs ir detaļās..." Un ģenētika ir par detaļām, par vissīkākajām detaļām, kurās par mums ir uzrakstīt viss. Kā bibliotēkā.
Labi! Gan par to kāpēc, gan par to kamdēļ...un vēl laumiņas un Ludvigs...Jā, detaļas. Viss ir detaļās - gan kas bija, gan kas būs, gan tas, ar ko lieta beigsies :)
Hm. Un bez taam lauminaam geneetikas saprasana nav lemta? Man, piemeeram, sirdii ir kurmis. Visnotaļ veseliigs - bez spaarniem un citaam kropliibaam. Par "lauminaam", kas vareetu dziivot zarnaas (http://www.youtube.com/watch?v=zlL-a9UII20), censos nedomaat.
Antra! Laumiņa vai kurmis - nav tik svarīgi. Galvenais, lai būtu prieks ;)
Ģenētiķa konsultācija kā līksmības kalngals? Melnais Kurmis neticīgi groza galvu. Gēnu dreifs tuvplānā liek piesaukt To Kungu (kura vārdu neiesaka lieki vēdināt) biežāk un sirsnīgāk kā smalku grāmatu aplūkošana.
Bet vispār jau es Tev piekrītu. Skaista šī pasaule, un bērna acīm vēl skaistāka. Saglabāt bērna redzes leņķi un asumu arī pusmūžā un sirmumā esot laime.