J79 - Debesīs nokļūt! - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Debesīs nokļūt!
Es nezinu kad —
Pat nedomā jautāt man kā!
Es izbrīnā patiesā esmu
Par atbildi domājot vien!
Debesīs nokļūt!
Cik drūmi tas skan!
Un tomēr tas notiksies
Kā ganāmpulks ik vakaru mājup
Zem Gana rokas iet!
Varbūt tu arī turp dosies!
Kas zin’?
Ja nokļūsti pirmais tai vietā
Tur aizņem man vietiņu mazu
Tuvumā diviem ko zaudēju es —
Pat mazākais “Talārs” būs labs
Un kripatiņa “Kroņa” —
Jo zini, tīk mums drānas savas
Kad mājās dodamies —
Cik labi ka neticu tam
Jo mana elpa tad stātos —
Un vēl lūkoties brīdi es vēlos
Šīs Zemes brīnumos!
Cik labi ka ticēja viņi
Tam ko neatradu es
Kopš drūmā Rudens pēcpusdienā
Tos pamestus zeme nes.
J79, 1859
Going to Heaven!
I don’t know when —
Pray do not ask me how!
Indeed I'm too astonished
To think of answering you!
Going to Heaven!
How dim it sounds!
And yet it will be done
As sure as flocks go home at night
Unto the Shepherd's arm!
Perhaps you're going too!
Who knows?
If you sh'd get there first
Save just a little place for me
Close to the two I lost —
The smallest "Robe" will fit me
And just a bit of "Crown" —
For you know we do not mind our dress
When we are going home —
I'm glad I dont believe it
For it w'd stop my breath —
And I'd like to look a little more
At such a curious Earth!
I am glad they did believe it
Whom I have never found
Since the mighty Autumn afternoon
I left them in the ground.