Apņemos - dzīvot laukos!

Autors: Linda Vītuma

Mūsu dzīve laukos ir sākusies. Jau 2 mēnešus dzīvojam prom no pilsētas burzmas. Būtu pārspīlēti teikt, ka tā ir vieta meža vidū, jo visapkārt ir priedes gluži kā Jūrmalā. Drīzāk šo vietu varētu saukt par Mazo Nekurieni.

Kas ir mainījies? 

Sākumā šķiet, ka nekas - braukāšana, daudz domu, daudz iesāktu darbu un saistību. Tomēr ar vien biežāk, palūkojoties ārā pa logu, pamanu mieru aiz tā. Šķiet, ka tur nekas nenotiek. Jo nenotiek jau arī.

Prāts jūtas garlaikots un meklē sev nodarbes. Sāk pamanīt detaļas. 

Iekšā.

Ieksa

Ārā. 

Ara

Par virtualitātē, kurā sastapu stāstu par mazajām lietām, kas var radīt lielas pārmaiņas (vairāk par šo lasiet vietnē 2gradi.lv).

Kad nonācu līdz sadaļai - "Apņemos", lūk, kāds bija saraksts, ko apņēmos bez grūtībām. 

Apnemos

Vareni gan! Tik viegli apņemties tik daudz. Jo izrādās, ka visas šīs apņemšanas ir kļuvušas par daļu no mūsu dzīves. Jo izrādās, ka lielāko apņemšanos bijām izdarījuši pirms kāda laika, un šo apņemšanos sauc -

"Apņemos - dzīvot laukos!".

Ikdienas impresijām no Mazās Nekurienes var sekot te.

Kastani Glezna no izstādes “Stāsti bez rāmjiem”.
LMA profesora Arvīda Drīzuļa dāvana pašam sev.
Kultūras pilī Ziemeļblāzma. 08.03.2016 - 18.04.2016

Komentāri