HMW: Eseja par sievietību - filozofija un noslēpumu dārzs
Autors: Linda Vītuma
12 filozofijas* ārstniecības augu izmantošanā sieviešu aprūpē. Nepārlasījāties - tieši filozofijas! Jo kas gan ir filozofija? Jo kuram gan kā man - filozofijas bakalaurei - nebūt pienācis laiks skaidri un gaiši sev un citiem pateikt, kuras zināšanas (-sophia) mīlu (philo-).
* filozofija (lietv.v.)
Ap 1300, “zināšanas, zināšanu bāze," no vecfranču filosofie “filozofija, zināšanas" (12.gs., modernā franču valoda philosophie) un no latīņu valodas philosophia un grieķu valodas philosophia “zināšanu mīlestība, gudrības meklējumi; sistemātiski pētījumi," no philo- “mīlēt” + sophia “zināšanas, gudrība," no sophis “gudrs, mācīts;" nezināmas izcelsmes. Nozīme “veids, kā cilvēks vada savu dzīvi" datēts no 1771.
Nec quicquam aliud est philosophia, si interpretari velis, praeter studium sapientiae; sapientia autem est rerum divinarum et humanarum causarumque quibus eae res continentur scientia. [Cicero, "De Officiis"]
[..] ja vārdu tulkojam ar tā domu, filozofija nav nekas cits, kā “gudrības mīlestība”. Gudrība, ja iedziļināmies seno filozofu teiktajā, ir “zināšanas par cilvēkiem, dievišķo un cēloni, kas ir visu lietu pārvaldnieks”.
[Filozofiskas problēmas], protams, nav empīriskas problēmas; tomēr tās tiek risinātas, izprotot valodas dabu, darot to veidā, kas vairo valodas darbības izprašanu - neskatoties uz vēlmi tās darbību nepārtraukti pārprast. Problēmas tiek atrisinātas, nevis radot jaunas zināšanās, bet izkārtojot lietas, kas sen savā starpā zināmas. Filozofija ir mēģinājums ar valodas līdzekļiem pretoties mūsu saprašanas valdzinājumam (Verhexung). [Ludvigs Vitgenšteins, “Filozofiskie pētījumi” 1953]
12 filozofijas
No Susan Weed grāmatas “Healing Wise”.
1. Cilvēks ir pielāgoties spējīgs organisms, kurā mīt iedzimta gudrība.
2. Mērķis ir būt līdzās cilvēkam viņa pašaprūpes un atveseļošanās ceļā.
3. Klientē ir varēšana un noteikšana pār sevi.
4. Primāri redzam lietas vienoti (integrative) un visaptveroši (holistic), nevis dalām tās sīkās detaļās (reductionist).
5. Atveseļošanās ir iespēja fiziskai / psiholoģiskai / emocionālai izaugsmei.
6. Normāli ar saslimšanu saistītie fizioloģiskie procesi (piem., drudzis) tiek redzēti kā dabiski un ne vienmēr prasa agresīvu vai jeb kādu ārstēšanu.
7. Labākā aprūpe ir empātiska, aprūpējoša un nevērtējoša.
8. Viens stāvoklis, daudzas ārstēšanas iespējas.
9. Pieredzē balstītas un emocionālās zināšanas ir līdzvērtīgas tehniskajām zināšanām.
10. Ārstē veselumu un daļas, simptomus un cēloņus.
11. Ķermeņa stāvokļi tiek redzēti kā mikroskopisks visums, un ķermeņa līdzsvara zudums tiek aprakstīts valodā, kādā apraksta vidi (piem., mitrums, karstums, aukstums).
12. Cilvēka veselība un vides veselība ir savstarpēji saistītas.
Pienācis laiks izvēlēties. Bet kā?
No Susan Weed grāmatas “Healing Wise”
Pievienoju materiālu drukāšanai, izvēlēm, izmantošanai.
Izvēlējos! Lūk!
1. Godāju raupju, godīgu, vienkāršu patiesību un neesmu pieķērusies iznākumam.
2. Man rūp.
3. Mācos - jo zinātkāre ir zāles pret bailēm un bezcerību.
Ārsniecības augu zinātāja savā kopienā, zinātniska, vieda - par tādu būtni es lūdzos tapt. Redzu savstarpēji sasaistīto visuma tīmekli un mīlu atomāro pasauli. Vēl joprojām mēģinu aptvert Neērto dzīves patiesību un būt ar to dienu no dienas.