HMW: Eseja par sievietību - hormonu čalas
Autors: Linda Vītuma
Viens mēnesis - mirklis
Kaut kas nav kārtībā ar progesteronu! Pilnīgi noteikti kaut kas nav kārtībā tieši ar progesteronu. Pirms menstruācijām krūtis tik jutīgas. Jau otro mēnesi.
Testosterons… nometu svaru, lai menopauzei tuvotos optimālā svarā. Lai arī ceļš vēl pagarš līdz menopauzei (man 41 gads). Spēks, muskuļi un mērķtiecība. Atsāku mācīties. Jūtu ka varēšu. Izturība, spēja koncentrēties un sen nebijis kolosāls miegs vakaros un naktīs. Atguļos un iemiegu. Pamostoties ar pilnu krūti elpas jaunai dienai. Tik’ tās pumpas uz sejas…
Estrogēns - ak, estrogēns! Kas Tev uz sirds? Kāpēc tik straujš, tik radikāls savās izpausmēs? Kāpēc plūkā man matus ārā? Kāpēc liec par sevi manīt dienu pirms ovulācijas, un 5 dienas pēc ovulācijas? Kopš ovulācijas es gaidu mēnešreizes, lai tikai tā migrēnveidīgā sāpe galvā kliedētos. Ko tā arī dara, uzreiz pēc tam, kad pampums no roku pirkstiem atkāpjas, jo ūdens un sāļi vairs netiek aizturēti. Un kur tu esi, mans draugs estrogēn, kad man uz sejas atkal ir uzmetusies pumpa kā pusaudzei? Viena, piekrītu, nav akne, bet tomēr - man, pusmūža sievietei?! Ko tieši jūs ar testosteronu nevarat sadalīt, lai sadarbotos?
Tik dedzīgi, tik strauji, tik vienpatīgi - hormoni disbalansā.
Viena dzīve - mirklis
Mēnešreizes sākās. Sākumā neregulāri, tad regulāri. Tad kā pēc pulksteņa. Izņemot, kad pārstādājos.
Un pārstrādājos es daudz - stāvoklī nevarēju palikt - jo sekss ar mēnešreižu ciklu nesakrita… gadu.
Gaidu bērnu. Trīs.
Dzemdēju ātri. Ļoti ātri. 2h kopš pirmo sāpju sajušanas.
Atgūstos kā ķēve - pašpārliecināti un pašpietiekami.
Pusmūžs - un beidzot es burtiski redzu savu ciklu. Es redzu katru cikla pazīmi - gļotainos izdalījumus, ovulāciju (ar niezi plaukstā pat jūtu, no kuras olnīcas - pat ja tas ir urbānais mīts), luteīnās fāzes vidu jūtu. Un pašas reizes. Atvieglojums. Un viss sākas no gala. Lai tuvotos noslēgumam - menopauzei. Par kuru es vēl īsti neko nezinu.