Vecmāte, izvēlies savu dūlu!
Autors: Linda Vītuma
Rakstos dūlas ir minētas jau Senajā Grieķijā. Laikam ejot, dūlu vārds ir bijis gan ļoti zināms, gan pilnībā aizmirsts. Mūsdienās dūlas ir populāras ASV, zināmas Eiropā un parādījušās arī Latvijā.
Vēl nesen nebijām dzirdējuši vārdu – “dūla”. Pirms kāda laikā mulsām, kā īsti to izrunāt – dūla, doula, vai kā citādi. Neziņas laiks ir pagājis, un varam apgalvot – dūlu kustība Latvijā ir sākusies. Tāpēc nebrīnīsimies, ja ar vien biežāk sastapsim sievietes, kuras uz dzemdībām dodas ar dūlu.
Dzemdētāja, vecmāte, ārsts... Katrs no viņiem atšķirīgos veidos ir saistīts ar jaunas dzīvības sagaidīšanu. Un visā šajā jūklī parādās dūla. Kas viņa ir? Kāpēc dūlu vajag sievietei? Un ko es – kā vecmāte – varu gaidīt no dūlas?
Dūla nav dzemdētājas draudzene. Dūla nespēj aizstāt dzemdētājas dzīvesbiedru. Dūlai ir savi uzdevumi – sniegt nemedicīnisku atbalstu dzemdējošai sievietei.
Kāds jautās – vai tad arī nemedicīniskais atbalsts nav vecmātes pienākums? Vai tad arī vecmāte nespēj sievietei sniegt šādu atbalstu? Pat, ja uz šiem jautājumiem atbildēsim ar pārliecinošu “jā”, apdomāsim, kāds varētu būt dzemdību rezultāts, ja mēs katrs darīto to, ko protam vislabāk, kas ir mūsu aicinājums. Vienam tā ir medicīna un tikko dzimuši bērni, citam – psiholoģija un atbalsts, esot līdzās.
Vecmāte ir tā, kura piedzīvo bērna piedzimšanu. Dūla ir tā, kura piedzīvo māmiņas piedzimšanu. Vecmāte un dūla ir kā divi nedalāmi, kas dod iespēju sievietei dzemdības piedzīvot kā fiziski un emocionāli vienotu, harmonisku ceļojumu.
Linda Vītuma
Rīgas 1.Medicīnas Koledža / Riga 1st Medical College
Tēžu pieteikums 2.Latvijas Māsu un Vecmāšu kongresam
2009.gada 18-19.jūnijs, Dailes Teātris, Rīga