Zīdītāja un klepus sīrups
Autors: Linda Vītuma
Kad bērns ir mazs, nav brīnums, ja kādu nakti nākas pavadīt nomodā. Sen nebiju piedzīvojusi tādu nakti. Un te... Ufff... Visa nakts. Ir skaidrs, ka kaut kas ir noticis. Zobi? Kaut kas ieēsts? Varbūt tas bērns vienkārši ir izlaists? Bet varbūt... Pag... Hmm... Varbūt pie vainas ir klepus sīrups, ko vakar dzēru?
Nu, nevar būt! Bet jāpaskatās zāļu lietošanas intstrukcijā.
Varētu jau, protams, jautāt - kāpēc es neizlasīju instrukciju pirms iedzēru to sīrupu? Īss mirklis pašpārmetumu un atrodu sadaļu par zāļu lietošanu grūtniecības un zīdīšanas laikā.
Protams - lietot šo medikamentu grūtniecības un zīdīšanas laikā nedrīkst.
Esmu nikna kā pūķis. Kā gan es varu būt tik nevērīga!
Kad dusmas pāriet, vēsu prātu vēlreiz apdomāju notikušo. Un lūk - konstruktīvais atlikums:
-
Nenoliedzami, nemitīgi skandētais “Pirms zāļu lietošanas obligāti izlasiet instrukciju” un visiem zināmais “Grūtniecības un zīdīšanas laikā lietot nedrīkst”, bija notrulinājis manas ausis un prātu.
-
Reizēm “nevainīgā” klepus sīrupā (te der atcerēties, ka neviens medikaments nav “nevainīgs”) var paslēpties kāda “nikna” sastāvdaļa. Tā tas bija arī šajā reizē - viena no klepus sīrupa sastāvdaļām bija efedrīns, kura blakusparādības ir nemiers, uzbudinājums un bezmiegs.
-
Lai atjaunotu savu ausu un prāta dzirdīgumu pret brīdinājumiem par zāļu lietošanu un to iedarbību grūtniecības un zīdīšanas laikā, pirms likšu ko mutē - zvanīšu ārstam vai lasīšu grāmatās (piemēram, G.Biksone “Medikamentozā ārstēšana un aprūpe" un Thomas W., Ph.D. Hale “Medications and Mothers Milk: A Manual of Lactational Pharmacology”).
Tāds, lūk, stāsts par zīdītāju un klepus sīrupu.
Piezīme: Uzreiz pārtraucu dzert klepus sīrupu un nākamā nakts bija rāma un klusa (laikam neviens zobs uz āru vēl netaisās ;)