Esmu ar mieru no dienas uz dienu
Autors: Linda Vītuma
Pēc dabas esmu strukturēta - mīlu kārtību, domas cenšos izklāstīt skaidri, plānoju savu laiku un lietas turu tām paredzētajās vietās. Bet dzīve ir dzīve. Tajā maz kas ir strukturēts, labi organizēts un paredzams. Tāpēc nav brīnums, ka ir dienas, kurās dzīvošanas pārtop IZ-dzīvošanā.
Sākot mācīties medicīnu, sev par pārsteigumu atklāju, cik spontāna un neprognozējama ir šī vide. Es un medicīna šķitām nesavienojamas...
Tomēr biju apņēmības pilna. Tāpēc jau pirmajās studiju dienās izdomāju sev "mantru", ko skaitu brīžos, kad sastopas mana un medicīnas atšķirīgā daba: Es esmu ar mieru no dienas uz dienu.
Reizēm dienas pārtop stundās, stundas - minūtēs.
Un tā es virpuļoju pa dzīvi līdz sagriežas galva. Uz brīdi apstājos. Aizveru acis. Dziļi ieelpoju. Un sāku skaitīt savu mantru...
No dienas uz dienu. No stundas uz stundu. No minūtes uz minūti.
Līdz vienā brīdī atklāju, ka pa mazam solītim nu jau "Es esmu ar mieru..." ne tikai skolā, bet arī ārpus tās - uz ielas, sabiedriskajā transportā, mājās, raugoties uz saviem bērniem. Esmu ar mieru arī raugoties pa logu tumšā oktobra naktī.
ps. Vienmēr esmu cerējusi, ka lasītājs cik vien var drīz iespējams uzklikšķinās uz ievietotās dziesmas saites. Sāks skanēt mūzika un teksts tiks lasīts mūzikas pavadībā.