Kā es dzemdētu, ja neviens pasaulē mani netraucētu

Autors: Linda Vītuma

(raksts daļējā apjomā publicēts 2008.gada septembra žurnālā "Mans Mazais"). Dzemdību plāns. Kas tas ir? Papīrs, ko paraksta? Prasību apkopojums? Ideāls, kas nekad nepiepildās? Varbūt tas ir apraksts tam, kā es dzemdētu, ja neviens pasaulē mani netraucētu?


Vēlos dzemdēt dienā.
Vēlos, lai manas dzemdības pieņem vecmāte.
Dzemdēšu mājās.
Dzemdēšu stacionārā.
Sevi un savu bērnu uzticēšu ārstam.
Patiesībā arī katrs no šiem teikumiem ir pavisam konkrēts dzemdību plāns ar visām no mūsu izdarītās izvēles sekām.
Pavisam šaurā nozīmē dzemdību plāns ir rakstiskā formātā fiksētas grūtnieces idejas par savu dzemdību norisi un ar dzemdībām saistīto notikumu norisi.
Nedaudz plašākā nozīmē dzemdību plāns ir: Iepazīšanās ar informāciju, kas saistīta ar dzemdībām, informācijas izvērtēšana, savas izvēles izdarīšana, izdarītās izvēles apzināšanās.
Mēģinot vienā teikumā noformulēt, kas varētu būt dzemdību plāns grūtnieces skatījumā, piedāvāju šādu formulējumu:
Dzemdību plāns ir apzināta un aktīva gatavošanās dzemdībām un to piedzīvošana, realizējot savas vērtības, respektējot reālo situāciju un pielāgojoties tai.
Savā ziņā dzemdību plāna rakstīšana ir kā mēģinājums saplānot to, ko kontrolēt un paredzēt nav dots nevienam zemes virsū. Lai arī kā kāds mēģinātu apgalvot, ka garantē mums drošās, ļoti drošas un visdrošākās dzemdības ar nevainojamu rezultātu, dzemdības tomēr ir un paliek brīnums ar neparedzamu rezultātu.
Tieši tāpēc, rakstot dzemdību plānu, mēs mēģināsim drīzāk saplānot dzemdību norisi, nevis to rezultātu.
Kā jau iepriekš minēju, dzemdību plāns var būt fiksēts rakstiski. To darīt ir pat ļoti ieteicams.
Kas gan ir tas, ko mēs varam ieraudzīt savā dzemdību plānā?
Darbs pie sava dzemdību plāna var būt kā rīks, kā mēs atklājam pašas sevi. Apzināšanās ir viens no lielākajiem ieguvumiem, ko mums var dot kaut neliels darbs pie sava darbu plāna.

  • Sevis apzināšanās.
  • Sev svarīgo lietu nosaukšana vārdā.
  • Savu iespēju apzināšanās.
  • Apzinātas izvēles izdarīšana.
  • Izdarītās izvēles seku apzināšanās. 

Apzināsimies, ka tas, kas notiek ar mums, tai skaitā dzemdību laikā, var būt un ir mūsu pašu atbildība. Mēs varam to ietekmēt. 

Es nesaku, ka tas vienmēr ir viegli. Es neapgalvoju, ka tas ir jādara mums visām. Es vienīgi vēlos atgādināt, ka mums ir izvēle un mums ir arī veidi, kā šo izvēli darīt zināmu mūsu aprūpētājiem un aicināt to ņemt vērā mūsu aprūpē.

Gan rakstot dzemdību plānu, gan piedzīvojot dzemdības, mēģināsim atcerēties, ka dzemdības ir kās tāds, ko sieviete dara, piedzīvo, nevis kas tāds, kas tiek darīts ar sievieti. 

Turpinājumā sniegšu nelielu ieskatu tēmās, par kurām var apkopot informāciju un izdarīt savu izvēli (apzinoties savas izvēles sekas), gatavojoties dzemdībām un rakstot dzemdību plānu.

Dzemdību vietas izvēle

Viens no galvenajiem jautājumiem, izdarot izvēli par vietu, kurā laist pasaulē bērniņu, ir atbilde uz jautājumu – kur es jūtos visdrošāk – stacionārā, dzemdību centrā vai mājās?
Apkopojot informāciju par iespējamām dzemdību vietām, to ieguvumiem un riskiem, mēs, iespējams, nonāksim pie secinājuma, ka mūsu sajūtas par drošību var atšķirties no faktiem par reālo drošību, ko katra no iespējamām dzemdību vietām var mums sniegt.
Balstoties uz ko – sajūtām vai faktiem – mēs izdarīsim savu izvēli, būs atkarīgs no katras pašas.
Jautājumi pārdomāšanai: Kas ir svarīgākais, kam ir jābūt vietā, kur gatavojaties laist pasaulē bērniņu?


Primārā aprūpētāja izvēle
Grāmatas „Garīgā Dzemdniecība ” autore Ina Mei Gaskin ir teikusi: „Vecmātes kā sava primārā aprūpētāja izvēle – tas jau ir noteikts dzemdību plāns”.
Vecmātes un ārsti – tie ir dzemdību speciālisti, ko grūtniece var izvēlēties, kā savu primāro aprūpētāju pirms dzemdībām un dzemdību laikā. Apzinoties, kā katrs no šiem speciālistiem tiek apmācīts un kādas ir katru šo speciālistu vērtības, mēs varam izdarīt daudz informētāku izvēli.
Vecmātes koncentrējas uz fizioloģiskām, normālām dzemdībām. Ja esmu vesela grūtniece – vai tas nav tas, kas man ir vajadzīgs? Ja esmu augsta riska grūtniece – vai man ar to pietiks? Ārsti ir apmācīti un trenēti dažādu pataloģiju un risku identificēšanā un novēršanā. Ja esmu augsta riska grūtniece – varbūt vienīgi ārsts ir mana pareizā izvēle, jo īpaši tad, ja man ir plānots ķeizargrieziens? Bet, ja nu esmu zema riska, ļoti veselīga grūtniece – kas ir tas, ko ārsts manī redzēs, mēģinās saskatīt?
Tomēr pāri visiem vispārīgiem vecmāšu un ārstu aprakstiem, ir jāpievērš uzmanība mūsu izvēlētā aprūpētāja personībai. Veltīsim brīdi tam, lai apdomātu un piefiksētu, ko tad mēs sagaidām no sava aprūpētāja. Pavērosim savu aprūpētāju tikšanās reizēs pirms dzemdībām. Kā mēs jutāmies saskarsmē ar savu aprūpētāju? Ja jūtam kādas bažas vai diskomfortu, rūpīgi pārdomāsim, vai tiešām vēlamies tik svarīgā brīdī – dzemdībās – būt kopā un uzticēties kādam, ar kuru nejūtamies ērti un droši?
Atcerēsimies, ka katrs mūsu iespējamais aprūpētājs pirmkārt ir cilvēks un tikai pēc tam – speciālists. Tieši tāpēc cilvēciskai saskaņai ir vērts pievērst tik lielu uzmanību.
Jautājumi pārdomāšanai: Kas ir jūsu galvenais kritērijs aprūpētāja izvēlē? Kādas ir galvenās ārstu un vecmāšu atšķirības grūtnieču aprūpē? Vai un kā tas ietekmēs jūsu aprūpētāja izvēli?

Tehnoloģiju izmantošana
Jo vairāk mēs zināsim, kas ir kas vidē, kurā dzemdēsim, jo drošāk mēs jutīsimies. Jo drošāk mēs jutīsimies, jo vairāk gandarījuma varam cerēt gūt no savām dzemdībām un to rezultāta.
Apdomāsim, kā mēs varam sevi nosargāt no tā, ka tehnoloģijas dzemdībās tiek izmantotas tikai tāpēc, ka kāds no mūsu aprūpētājiem steidzas. Saruna ar mūsu aprūpētāju pirms dzemdībām un mūsu pārdomu, vēlmju fiksēšana dzemdību plānā, var būt viens no veidiem, kā sevi pasargāt no nevajadzīgas iejaukšanās dzemdību procesā un kā izglītot sevi par gadījumiem, kad iejaukšanās ir pieļaujama un pat nepieciešama.
Pārdomājot iegūto informāciju par lielo tehnoloģisko atbalstu (ne vienmēr vajadzīgo un ne vienmēr pozitīvu rezultātu dodošo), kas var tikt sniegts un saņemts dzemdībās, paturēsim prātā, kādu ļoti būtisku un daudzos pētījumos pierādītu sakarību: Vislabākie rezultāti dzemdībās ir novēroti tad, kad dzemdētājai visu laiku līdzās ir kompetents aprūpētājs, kurš saprot, kas notiek, zina, kam ir jāpievērš uzmanība un kurš spēj notiekšos paskaidrot dzemdētājai.
Jautājumi pārdomāšanai: Vai un kādām tehnoloģijām būs vieta jūsu dzemdībās, ja esat veselīga, zema riska grūtniece? Ja jūsu dzemdībās būs sarežģījumi, kāds būs jūsu viedoklis par tehnoloģiju izmantošanu?

Medikamenti un ārstniecības augi
Cik gan savādi – visu grūtniecības laiku mēs sargājam sevi un savu gaidāmo mazuli, atsakoties no pat no vienas vīna glāzes, pretsāpju tabletēm un citiem medikamentiem, kas varētu mums kaitēt. Un dzemdībās? Mēs pēkšķi ļaujam ar sevi darīt tik daudz…
Pilnīgi noteikti tas nav vienkārši vienlaicīgi izdzīvot kontrakciju sāpes, uzdot jautājumus par katru tableti vai injekciju, kas mums tiek dota un vēl paust savu viedokli.
Tieši tāpēc ir vērts par šiem jautājumiem interesēties, tos pārrunāt ar savas izvēles pēc iespējas izdarīt pirms dzemdībām. Un tieši dzemdību plāns ir īstā vieta, kur fiksēt savas pārdomas par šo tēmu.
Kad pieejamo informāciju esam izpētījušas un pārdomājušas, kad esam izdarījušas savu izvēli un fiksējušas to dzemdību plānā, rakstītais var būt labs pamats sarunai ar savu aprūpētāju. Kopā ar aprūpētāju būtu iespējams izvērtēt izdarītās izvēles reālistiskumu, kā arī pārrunāt plānu, kā rīkosimies, ja notiks kas neparedzēts.
Šo sadaļu vēlos beigt ar tēzi, kuru lūdzu atcerēties, lai ko arī mēs plānotu savās dzemdībās un kāda arī būtu mūsu izvēle dzemdībās: Jeb kura izvēle ir tā vērta, ja vien tā dod mums pašpaļāvību par saviem spēkiem. Katra no mums izdara to, kas mums ir jādara, un nevienam nav tiesību mūs nosodīt par mūsu izvēli.
Jautājumi pārdomāšanai: Kāda ir jūsu aprūpētāja attieksme pret medikamentu un ārstniecības augu izmantošanu dzemdībās? Kādos gadījumos jūs būsiet ar mieru, ka dzemdības tiek stimulētas? Kāda ir jūsu attieksme un izvēle attiecībā uz dzemdību atsāpinātājiem un epidurālo anestēziju?

Par sāpēm un iespējām tās izdzīvot
Sāpes mums stāsta. Sāpes mūs brīdina. Sāpes mums dod iespēju izjust. Jo īpaši patiesi tas ir tad, kad mēs runājam par dzemdību sāpēm. Tomēr – lai cik arī apzinīgi un atsaucīgi mēs neizturētos pret šiem apgalvojumiem pirms dzemdībām, kā gan gūt sevī paļāvību, ka spēsim šīs sāpes izdzīvot, kad laidīsim pasaulē bērniņu?
Dzemdību sāpju saprašana un zināšanas par tām var mums palīdzēt. Ja parasti mēs mēģinām sāpes „izturēt”, bieži vien sasprindzinoties, tad dzemdībās mums it kā ir jādara kaut kas pilnīgi pretējs mūsu ierastajam uzvedības modelim. Mums ir jāatslābinās. Jo mazāk saspringtas un nobijušās mēs būsim, jo vieglāk mums būs izdzīvot dzemdību sāpes.
Ja tāda ir mūsu izvēle, mēs varam sāpju mazināšanai izmantot arī dažādus pieejamos medicīniskos līdzekļus. Tomēr atcerēsimies, ka sāpju izdzīvošanu un mazināšanu būtiski ietekmē pazīstama vieta, zināmi tuvi cilvēki (būšana kopā ar kādu), vertikāls ķermeņa stāvoklis, kustēšanās un pēc iespējas mazāka iejaukšanās dabiskajā dzemdību norisē (piemēram, ūdeņu pārplēšana un dzemdību darbības stimulācija padara dzemdības būtiski sāpīgākas).
Atcerēsimies – jo zinošākas mēs būsim, jo brīvāk jutīsimies. Jo atbrīvotākas būsim, jo vairāk mēs spēsim izdzīvot notiekošo. Jo dzemdību sāpes nav par izturēšanu. Tās ir par izjušanu – fizisko un emocionālu pārdzīvojumu.
Jautājumi pārdomāšanai: Pārdomājiet un apraksiet savas cerības un bailes attiecībā uz dzemdībām. Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze attiecībā uz sāpēm? Vai dzemdības jums nozīmē ko vairāk kā „pēc dažām dienām ar bērnu rokās doties mājās”? Kāda vēl ir nozīme dzemdībās izdzīvotajam jūsu acīs? Izmantojiet cik vien daudz laika jums ir nepieciešams, lai izzinātu un pārdomātu dažādos dzemdību sāpju atvieglošanas veidus, pirms izdarāt savu izvēli un pārrunājat to ar savu aprūpētāju.

Kā zināt, kad ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās?
Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka 10 – 15% ir visatbilstošākais ķeizargriezienu daudzums, veicot gan zema, gan augsta riska grūtnieču aprūpi. Latvijā 2002.gadā trešajai daļai sieviešu (33.2%) ir veikta būtiska instrumentāla iejaukšanās dzemdību procesā (dzemdību stangu, vakuuma ekstrakcijas vai ķeizargrieziena izmantošana). Vai tiešām tā var būt, ka viena trešā daļa sieviešu Latvijā nespēj dzemdēt?
Ir gadījumi, kad ķirurģiska iejaukšanās glābj dzīvības (gan māmiņas, gan bērniņa). Un ir gadījumi, kad ķirurģiska iejaukšanās ir vienīgi kāda steidzīga aprūpētāja izvēle. Kā gan lai sevi sagatavojam, lai saņemtu labāko no medicīnas sasniegumiem un nosargātu sevi no nevērīgas šo sasniegumu izmantošanas tikai savtīgās interesēs?
Noteikti iesaku šim jautājumam dzemdību plānā veltīt atsevišķu sadaļu. Un atcerēsimies – mēs nevaram saplānot rezultātu, bet mēs varam pārdomāt un plānot procesu.
Apdomāsim un pārrunāsim ar savu aprūpētāju jautājumus par dažāda veida ķirurģisku iejaukšanos nepieciešamību. Apdomāsim, kādas ir mūsu vēlmes, ja ķirurģiska iejaukšanās ir nepieciešama – vai mums ir kādas īpašas vēlmes attiecībā uz bērniņa aprūpi (piemēram, lieciet man bērniņu uz krūtīm un atstājiet to tur, cik vien ilgi iespējams), vai vēlamies, lai kas īpašs tiek darīts ar mums pašām (piemēram, vēlos, lai man līdzās visu laiku ir kāds, kurš stāsta, kas ir tas, kas šobrīd notiek).
Jautājumi pārdomāšanai: Sarakstiet visas savas vēlmes, bažas un pārdomas attiecībā uz ķirurģisku un instrumentālu iejaukšanos dzemdību procesā (stangas, vakuuma ekstrakcija, epiziotomija (starpenes iegriešana), ķeizargrieziens) un noteikti pārrunājiet to ar savu aprūpētāju. Īpašu uzmanību aicinu pievērst tieši procesam un komunikācijai, gan iejaukšanās izvēles izdarīšanas laikā, gan iejaukšanās laikā, gan pēc tam.

Ielūgums šai pasaulē
Pārlasot savu dzemdību plānu, iespējams ieraudzīsim, ka uzrakstītais ir kļuvis par aizkustinošu un sirsnīgu ielūgumu mūsu bērniņam ienākt šai pasaulē.
Tomēr atcerēsimies, ka dzemdību plāns tomēr ir un paliek tikai mūsu vēlmju saraksts. Tā mērķis nav kontrolēt procesu, kuru kontrolēt nav dots nevienam. Drīzāk tā mērķis ir izglītot mūs pašas, ļaut pieņemt lēmumus un dot mums iespēju tos darīt zināmus mūsu aprūpētājiem.
Lai vairotu iespējamību, ka mūsu izvēles tiks ņemtas vērā, vēl daži ieteikumi:

  • Būsim elastīgas.
  • Rakstīsim īsi. 
  • Cik vien daudz būsim pozitīvas savos formulējumos – rakstīsim, ko vēlamies, tai vietā, lai uzskaitītu visu to, ko nevēlamies piedzīvot. 
  • Formulēsim savas idejas kā vēlmes, nevis kā pavēles.
  • Būsim pēc iespējas precīzas savos izteikumos – ja rakstām, ka vēlamies nesāpīgas dzemdības, tad uzrakstīsim, ko tieši ar to domājam. Ja rakstām, ka vēlamies dabiskas dzemdības – paskaidrosim, ko mēs saprotam ar vārdu „dabiskas”.  

Nobeigumā vēlos citēt L.Rozenbahas rakstīto grāmatā „Gaidības un Radības ar Prieku”: 

„Nevajag dzemdības atstāt nejaušības ziņā, jo mazuļa piedzimšana ir viņa lielākais dzīves notikums un mammas lielākie dzīves svētki, jo visas pārējās dzimšanas dienas būt tikai dzimšanas atceres dienas”.

Lai mums izdodas!

Izmantotā literatūra 

  1. L.Rozenbaha „Gaidības un Radības ar Prieku”, Autorizdevums. Rīga, 2007
  2. Marsdens Vāgners, M.D., M.S „Zivis Neredz Ūdeni: Nepieciešamība Humanizēt dzemdības”, International Journal of Gynecology and Obstetrics, 75, supplement s25-37, 2001 (tulkojums latviešu valodā ar tulkotāja piezīmēm).
  3. Childbirth International „Birht Doula Skills Manual”, 2005
  4. Marsden Wagner, M.D., M.S., Stephanie Gunning „Creating Your Birth Plan. The Definitive Guide to a Safe and Empowering Birth”. A Perigee Gook, 2006 

Komentāri