Ir sapņi, kas piepildās... mazulis tik tuvu
Autors: Linda Vītuma
Es zinu, ka ir sapņi, kas piepildās. Arī daži mani sapņi ir piepildījušies, pat ja tos neesmu realizējusi pati. Bet šoreiz ne par to. Šoreiz par sapni, kura piepildīšanās dāvā iespēju vecākiem nēsāt savus mazuļus tuvu sirdij - par bērnu nēšanas skolu Latvijā.
Gandrīz vai skumji, ka iespēju "peldēties" bērna mīlestībā sev dāvāju tikai ar trešo mazuli. Tomēr neļauju skumjām bojāt ne mirkli šīs tuvības. Un baudu, un baudu, un baudu šo brīnišķo sajūtu BŪT - būt tik tuvu.
Esmu dalījusies arī pārdomās un sajūtās...
- ... par jaunatklājēja prieku, nopērkot pirmo slingu: Pievīstīts tik tuvu sirdij...
- ... par kādu mazuli, kurš bijis steidzīgs un pasaulē nācis ar ķeizargrieziena palīdzību: Izlolot ķengurēnu.
Ir gājis laiks.
Un nu ir kāds sapnis, kas pārvērties realizētā idejā - bērnu nēsāšanas skola, kuru Latvijā ir dibinājušas Aija Apsīte un Evita Žvagiņa-Jākobsone.
Kāds varētu teikt: "Kas gan tur īpašs? Ņem un nēsā!" vai "Kur gan pasaule iet, ja vecāki jāmāca pat bērnus nēsāt!?" Uz to gribas atbildēt - metiet pie malas baiļu un nedrošības radītās negācijas! Tas ir tā vērts...
- ... būt tuvu savam bērnam - dāvāt šādu iespēju sev un mazulim.
- ... zināt, ko un kā darīt ar garum garo lakatu, kad tas nopirkts.
- ... un iegūt sirdsmieru, kāds rodas, kad ir zināšanas un pārliecība, kas un kā darāms, lai bērna nēsāšana būtu droša.
Tas ir tā vērts!
Novēlu daudz izturības un veiksmes Aijai un Evitai, un pilnu skolu ar mācīties gribošiem vecākiem, dūlām un vecmātēm.
Tas tiešām ir tā vērts!
Piezīme: Foto izmantots no ManiSlingi mājas lapā publicētā raksta "Slingi etniskajās fotogrāfijās".
Anna 27.08.2010 21:21
Slingi tas ir kruta, pat var kopā cept makaronus ar olu. Darbs tiek padarīts, bērns ir iesaistīts un klusums mājās.
Sanda 08.08.2012 11:01
Viss sakas vakar no rita... Bijam ar mazo uz slinga skolu, lai iemacitos jaunus siesanas veidus, jo pirmajos kluvis par sauru un par maz darbibas vai par daudz bezdarbibas.. Vel lidz vakarvakaram saubijos, vai bija pareizi, ka nesaju savu mazuli, vel jutos vainiga, ka need no pudelites, saustiju sevi, vai ir pareizi, ka esmu izvelejusies audzinat savu mazuli.. Pirmais bernins, ka maku, ta daru..ar milestibu. Vakar vakara slingu skolas iedvesmota atklaju Jusu lapu.. Kastanis! Es nespeju beigt lasit, pec tam es nespeju gulet, tad pamodos ar satraukumu... Tik daudz atbildes uz maniem nevienam neuzdotajiem jautajumiem, tik daudz sirdsmiera un vel vairak milestibas pret manu mazo, kurs izvelejies ir mani, kurs velas manu tuvumu maksimali, kuram neliedzu milestibu un tuvumu, ko sniedz nesasana.. Un man beidzot ir vienalga, ko saka citi... Paldies.
Linda Vītuma 08.08.2012 11:29
Sanda!
Es jūtos ļoti aizkustināta, lasot Jūsu rakstīto!
Ceru, ka jaunatklājumu saviļņojumu drīz nomainīs pašpaļāvīgs miers un prasme to atgūt pat pēc ļoti satraucošiem notikumiem :)
Sirsnīgi,
Linda :)