Seko līdzi tam, ko saki!
Autors: Linda Vītuma
Šis ir lielisks raksts par to, kā runāt ar kādu par krūts barošanu, nezaudējot saikni ar sarunu biedru. Raksta autore: Diane Vīzingere (Diane Wiessinger). Tulkojusi: Linda Vītuma. (pārpublicēts no žurnāla "Human Lactation", Vol.12, No.1, 1996)
Laktācijas konsultanti saka, "Jums ir vislabākā iespēja nodrošināt saviem bērniem vislabāko dzīves sākumu, izmantojot īpašo saikni, ko nodrošina krūts barošana. Brīnišķīgās priekšrocības, ko sniedz krūts barošana jums un jūsu bērnam, jūs varēsiet baudīt visas dzīves garumā." Un pēc tam - māmiņas baro bērnus no pudelītēm. Kāpēc?
Daļēji tas ir tāpēc, ka šis pārdošanas sauklis tikpat labi varēja būt kāda reklāmas uzņēmuma teiktais. Kad mūsu teiktais skan tāpat kā bērnu piena maisījumu ražotāju teiktais, kāds no mums tiks sadzirdēts nepareizi... un tie nebūs kādi, kuri runā citās valodās. Turpmāk aprakstīšu dažus izteiksmes veidus, kuri, manuprāt, apgāž mūsu labos nodomus, ikreiz, kad tos sakām.
Labākais iespējamais, ideāls, sabalansēts, nevainojams. Vai jūs esat labākie iespējamie vecāki saviem bērniem? Vai jūsu māja ir ideāla? Vai jūs saviem bērniem nodrošināt sabalansētu uzturu? Protams, nē. Tie ir brīnišķīgie mērķi, nevis minimālais standarts. Pateiksim to citādi. Vai tas, kā rūpējaties par saviem bērniem ir nedekvāti? Vai jūsu mājas dzīve ir sliktāka par vispār pieņemto normu? Vai jūs savus bērnus nodrošinat ar neatbilstošu uzturu? Tā teikts - tas sāpina. Jūs negaidāt, ka būsiet kaut kas stipri virs vidējā, tomēr pilnīgi noteikti nevēlaties būt arī kaut kur zem normas.
Kad mēs (un mākslīgo piena aizstājēju ražotāji) sakām, ka krūts barošana ir labākais iespējamais veids, kā barot savu mazuli, jo tas nodrošina ideālu uzturu, ir pilnīgi sabalansēts, lai nevainojami nodrošinātu mazuļa vajadzības, loģiska mūsu reakcija ir, "Nu un?". Mūsu pašu pieredze mums saka, ka vissabalansētākais nav nepieciešams. Pilnīgi pietiek ar kaut ko normālu, un visa iepriekš teiktā kontekstā pilnīga norma - droša un piemērota - ir mākslīgā barošana. Patiesībā, krūts barošana ir nekas vairāk kā norma. Mākslīgā barošana, kas nav nedz tāda pati, nedz pārāka, rezultātā ir nepietiekoša, nepilnīga un mazvērtīgāka. Tie ir smagi vārdi, tomēr tiem būtu jāierāda pienācīga vieta mūsu vārdu krājumā.
Priekšrocības. Kad mēs runājam par krūts barošanas priekšrocībām - "mazāka iespēja, ka radīsies vēzis", "zemāks alerģiju risks", "ciešāka saite ar bērnu", "stiprāka imūnsistēma" - mēs atkal pastiprinām izjūtu, ka mākslīgā barošana ir vispārpieņemta, atzīta norma.
Runājot par veselības jautājumiem, parasti tiek izmantotas bioloģiskās, nevis kulturālās normas. Tā rezultātā nobīdes no normas tiek analizētas vai nu kā kaitīgas, vai noderīgas. Smēķētājiem ir augstāks saslimšanas risks, palielinot pirms grūtniecības uzņemtās folijskābes daudzumu, tiek samazināts risks, ka mazulim būs kādi iedzimti defekti. Tieši tāpēc, ka krūts barošana ir bioloģiska norma, ar krūti baroti mazuļi nav "veselīgāki". Mākslīgi baroti bērni slimo biežāk un nopietnāk. Ar krūti baroti bērni "nesmaržo labāk". Mākslīgās barošanas rezultātā rodas nedabīgs un nepatīkams aromāts, kas atspoguļo problēmas bērna gremošanas sistēmā. Mēs nevarēsim radīt krūts barošanas kultūru, ja nesekosim tam, ko runājam un rakstām par krūtbarošanu kā veselības modeli.
Mēs nedrīkstam ļaut patvaļīgi mainīt uzsvarus nedz masu saziņas līdzekļiem, nedz kolēģiem. Nepietiekami aprakstot mākslīgās barošanas riskus, mēs nesniedzam māmiņām būtisku informāciju lēmumu pieņemšanai. Sastopoties ar krūts barošanas grūtībām, māmiņa nemeklēs palīdzību tikai tāpēc, lai sasniegtu kādu "īpašu bonusu". Tomēr viņa varētu pieprasīt palīdzību, ja zinātu, cik daudz viņa un viņas mazulis var zaudēt. Ir daudz mazāka iespēja, ka viņa sāks izmantot mākslīgo piena maisījumu tikai tāpēc, lai "mazulis pierastu pie pudeles", ja viņa zinās, ka pudeles saturs nodara ļaunumu.
Tieši pārspriedumos par bērna intelektuālo attīstību īpaši rūpīgi tiek uzturēta mākslīgās barošanas "normāluma" ilūzija. Kad grupai profesionāļu veselības jautājumos prasu, vai kādam ir bijusi iespēja iepazīties ar pētījumiem par vecāku smēķēšanas un bērna intelektuālā koeficienta attiecībām [1], vienmēr kāds pastāsta, ka smēķējošo māmiņu bērniem ir "zemāks intelektuālais koeficients". Kad jautāju par priekšlaikus dzimušu bērnu barošanu ar mātes pienu vai mākslīgo piena maisījumu [2], vienmēr ir kāds, kurš zina, ka ar krūts pienu barotie bērni ir "gudrāki". Nekad neesmu redzējusi, ka pētījumu rezultāti tiktu prezentāti citādāk, nedz masu saziņas līdzekļos, nedz pašu pētījumu autoru pārstāstos. Pat veselības aprūpes profesionāļi jūtas šokēti, kad pētījumu rezultātus pārfrazēju, definējot krūts barošanu kā normu: ar māklīgo piena maisījumu barotiem bērniem, līdzīgi, kā smēķējošu vecāku bērniem ir zemāks intelektuālais koeficients.
Faktu interpretācija kļūst vēl maldinošāka, kad izmantojam procentus, jo skaitļi mainās atkarībā no tā, ko izvēlamies kā standartu. Ja B ir 3/4 no A, tad A ir 4/3 no B. Izvēlamies A kā standartu, un B ir par 25% mazāk. Izvēlamies B kā standartu, un A ir par 33 un 1/3% vairāk. Tātad, ja prece maksā 100 vienības un tiek pārdota par "25% lētāk", preces cena ir 75. Kad izpārdošana ir beigusies, precei ir jāpaceļ cena. Tā ir jāceļ par 33 un 1/3%, lai preces cena būt 100 vienības. Šie ir skaitļi, kas parādās pēdējos gados veiktajos pētījumos [3], kuros ir atklāts, ka risks saslimt ar krūts vēzi "samazinās par 25%", ja sieviete bērnībā ir barota ar krūti. Pieņemot krūts barošanu kā normu, šo pašu var pateikt arī citiem vārdiem, proti, sievietēm, kuras bērnībā tika barotas ar mākslīgo piena maisījumu, risks saslimt ar krūts vēzi palielinās par 33 un 1/3%. Varam vien iztēloties, cik atšķirīgs iespaids uz sabiedrību būtu šiem diviem paziņojumiem.
Īpašs. "Krūts barošana ir īpašas attiecības". "Iekārtojiet sev īpašu stūrīti barošanai". Mūsu ģimenē īpašas maltītes prasīja papildus laiku. Īpaši notikumi prasa papildus ieguldījumu. Kaut kas īpašs, protams, ir patīkami, tomēr tas ir sarežgīti, tas nav mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa, un tas nav kas tāds, ko vēlamies darīt pārāk bieži. Vairumam sieviešu barošanai vajadzētu viegli iekļauties viņas rosīgajā dzīves ritmā - un tas pilnīgi noteikti ir iespējams. "Īpašs" ir padoms, kā atšķirt bērnu no krūts, nevis padoms, kā nodrošināt krūts barošanu.
Krūts barošana ir labākā izvēle, māsklīgie piena maisījumi ir otra labākā izvēle. Tiesa, ne saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas ieteikumiem, kur secība ir šāda:
1) krūts barošana; 2) pašas māmiņas atslauktais piens, kas mazulim tiek dots citā veidā; 3) citas māmiņas piens; un 4) mākslīgais piena maisījums [4].
Šī secība ir jāatceras gan mums pašiem, gan jāskaidro citiem. "Nākamais labākais, ko varam dot savam mazulim" nāk no krūts, nevis no pudelītes. Bezmaksas paraudziņi, kas tik vilinoši ir ierāpušies ārstu kabinetu plauktos, ir tikai ceturtais labākais risinājums krūts barošanas problēmu gadījumā.
Dažos gadījumos mākslīgie piena maisījumi var būt nepieciešami. Kaut vai tāpēc vien, ka mums nav izveidotas piena bankas. Cilvēks, kuram ir nepieciešamas asinis, neizmanto ceturtās kategorijas aizstājēju. Ir īpašas asins bankas, kas cilvēkus apgādā ar viņiem nepieciešamajām asinīm. Cilvēkam nav jāslimo ar kādu īpašu slimību, lai vajadzības gadījumā saņemtu asinis. Vienīgais, kas vajadzīgs – ir asiņu nepietiekamība. Tajā pašā laikā, tikai tiem mazuļiem, kuri nepanes ceturto labāko krūtbaršoanas problēmu risinājumu, tiek piedāvāts trešais labākais. Kā jums šķiet, kas notiks, kad tiks izgudroti relatīvi lēti komericāli asins aizstājēji, kas būtiski palielinās saslimšanas risku, salīdzinājumā ar donoru asinīm. Kurš tiks uzskatīts par pietiekami nesvarīgu, lai saņemtu šīs asinis? Kad pamanām, ka lietojam mākslīgos piena maisījumus un iesakām tos savām klientēm, atgādināsim viņām un viņu aprūpētājiem, ka vajadzētu veidot piena bankas, lai vajadzības gadījumā tās būtu pieejamas. Ir daudz lielāka iespēja, ka piena bankas kļūs par realitāti, ja pirmām kārtām tās kļūs par mūsu valodas sastāvdaļu.
Mēs nevēlamies, lai māmiņas, kuras baro bērnus ar māklīgo piena maisījumu, justos vainīgas. Vainas izjūta ir jēdziens, ko daudzas sievietes izdzīvo gandrīz automātiski, pat tad, kad viņas zina, ka ārējie apstākļi ir bijuši pilnīgi ārpus viņu kontroles.
(Mana māte, piemēram, mēdza atvainoties par laika apstākļiem).
Sieviešu (gandrīz) automātiskā vainas uzņēmšanas tieksme spilgti aprakstīta turpmākajā scenārijā:
Iztēlojieties, ka esat apmeklējusi aerodinamikas kursus. Jūs esat redzējusi, kā piloti vada līdmašīnas. Tagad iztēlotajiet, ka esat pasažiere divvietīgā lidaparātā. Pilotu piemeklē sirdstrieka, un šajā brīdī lidmašīnas vadīšana ir jūsu ziņā. Jūs avarējat. Vai jūs jūtaties vainīga?
Vīrieši, kuriem uzdevu šo jautājumu, atbildēja, "Nē. Zināšanas par aerodinamiku nenozīmē, ka jūs varat vadīt lidmašīnu." "Nē, jo būtu darījis labāko iespējamo." "Nē. Es, visticamāk, justos slikti par to, kas noticis ar lidaparātu un piloti, bet es nejustos vainīgs." "Nē. Lidaparātu vadīšana ir sarežgīta, pat tad, ja ir redzēts, kā to dara citi." Ko atbildētu sieviete? "Es nejustos vainīga par to, kas notika ar lidmašīnu. Tajā pašā laikā, visticamāk, es justos vainīga par to, kas notika ar pilotu. Turklāt šajā situācijā noteikti bija kaut neliela iespēja veiksmīgi piezemēties, kuru es neizmantoju." "Jā, es justos vainīga, jo ļoti stingi izturos pret visām savām kļūdām. Sliktā jušanās un vainas izjūta - tas viss manī sajaucas kopā." "Jā, bet protams, es justos vainīga. Es zinu, ka visticamāk man nevajadzētu justies vainīgai, tomēr es tā justos." "Vai es nogalināju vēl kādu? Ja es nevienu citu nenogalināju, tad es nejustos vainīga." Pievēstiet uzmanību tādām frāzēm, kā "manas kļūdas", "es zinu, man nevajadzētu justies vainīgai" un "vai es nogalināju vēl kādu?" apstākļos, pār kuriem šīm sievietēm nav bijis nekādas varas!
Māmiņa, kura izvēlās nebarot ar krūti vai nedara to tik ilgi, cik bija domājusi darīt, patiesībā ir paveikusi labāko iespējamo. Var gadīties, ka viņa ir dzirdējusies pārspriedumus, ka "krūtsbarošana ir labākais" (līdzība ar aerodinamikas kursiem). Varbūt viņa ir redzējusi arī kādu citu māmiņu barojam (līdzība ar pilota vērošanu darbībā). To nevar uzskatīt nedz par pilnvērtīgu informāciju, nedz apmācību. Neskatoties uz to, šī sieviete var justies vianīga. Viņa ir sieviete.
Liela daļa no mums ir redzējuši labi informētas māmiņas, kuras nesekmīgi ir mēģinājušas barot savu mazuli ar krūti. Pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem viņas ir sākušas barot bērnu ar piena maisījumu, pieņemot šo situāciju tāda, kāda tā ir un apzinoties, ka ir darījušas labāko, kas bija viņu spēkos. Tāpat mēs esam redzējuši mazāk informētas sievietes, kuras dusmojas uz ārējiem apstākļiem, kas nav viņam snieguši tik nepieciešamo informāciju. Ja kāda māmiņa stāsta, ka jūtas vainīga, palīdziet viņa saprast viņas izjūtas un jūs atklāsiet, cik daudz dažādu emociju tajā slēpjas. Pirms daudziem gadiem kāds šīm sievietēm dāvāja vārdu "vainas izjūta". Tas ir nepareizs vārds.
Ko jūs teiktu par šādu scenāriju: Jūs iekļūstat nelaimes gadījumā, kurā tiek traumētas jūsu kājas. Jūsu ārsts un fizioterapeits skaidro, ka mācīšanās staigāt būs ārkārtīgi sāpīga, ilgs vairākus mēnešus, tas būs ārkārtīgi smags darbs bez garantijas, ka tas sniegs rezultātus. Viņi palīdz jums iekārtoties ratiņkrēsā un atbasta jūs ceļā caur grūtībām, ar ko jūs sastopaties, sēžot šai krēslā. Divdesmit gadu vēlāk, kad jūsu kājas jau ir bezcerīgi sakaltušas, jūs sastopat kādu, kurš ir pārdzīvojis ļoti līdzīgu nelaimes gadījumu. "Tas bija grūti," viņa saka. "Tie bija trīs mēneši sātaniskas elles. Tomēr kopš tā laika es staigāju." Vai jūs justos vainīga?
Sievietes, kurām esmu lūgusi iztēloties šo scenāriju, visbiežāk man atbildēja, ka viņas justos dusmīgas, nodotas un apkrāptas. Viņas vēlētos, kaut varētu izdzīvot to atkal, tikai ar daudz labāku informācijas bagāžu. Viņas justu nožēlu par zaudētām iespējām. Dažas sievietes teica, ka tomēr justos vainīgas, ka nav meklējušas citas iespējas, ka nav spējušas sevi nosargāt no informācijas un atbalsta trūkuma. Tomēr līdzās dzimumam raksturīgai vainas izjūtai, mēs nejūtamies vainīgi, ja mums tiek atņemts prieks. Māmiņa, kura nebaro savu bērnu ar krūti pasliktina savu veselību, palielina grūtības un izmaksas zīdaiņa un bērna audzināšanā, un liedz sev izbaudīt vienas no burvīgākajām attiecībām dzīvē. Viņa ir zaudējusi kaut ko no savas dzīves pamatvērtībām. Kas gan notiek mūsu galvās, kad, runājot par krūts barošanas priekšrocībām, mēs lietojam vārdus "vainas izjūta"?
Pateiksim to citiem vārdiem - vārdiem, kurus visbiežāk izvēlas pašas sievietes: "Mēs nevēlamies, lai māmiņas, kuras baro bērnus ar pudelīti, justos dusmīgas. Mēs nevēlamies, lai viņas justos nodotas. Mēs nevēlamies, lai viņas justos piekrāptas". Ieskatīsimies vērīgāk, kas slēpjas aiz vārdiem "mēs nevēlamies, lai viņas justos vainīgas," un mēs pamanīsim, ka sistēma mēģina slēpt pati savus slazdus. Tā nevēlas aizsargāt sievietes. Tā mēģina pasargāt sevi. Labāk mēģināsim izprast jaunās māmiņas, atbalstisim viņas, ja krūtbarošana neizdodas, palīdzēsim viņam neieslīgt šajā neprecīzajā un bezjēdzīgajā vārdā – “vaina”.
Par un pret, ieguvumi un zaudējumi. Krūts barošana ir viennozīmīgs jautājums par veselību, nevis viena no divām līdzvērtīgām izvēlēm. "Viens no nesmēķēšanas trūkumiem ir tas, ka jūs visticamāk kaitina pasīvā smēkēšana. Viens no smēķēšanas ieguvumiem ir tās ietekme uz svara zaudēšanu." Patiesībā mēs runājam par ko citu - par saslimstību un mirstību. Pārējais - neatkarīgi no tā, vai runājam par tabaku vai mākslīgiem piena maisījumiem - ir tikai dūmi.
Kāds māmiņu centrs izmantoja "salīdzinošo" pieeju attiecībā uz "krūts barošanas priekšrocību novērtēšanu" [5]. Starp šīm priekšrocībām parādās tādas parādības, kā izkārnījumi bez smakas un dzemdes saraušanās pirms grūtniecības izmērā. Turklāt šie ieguvumi parādās kādās piecās rindiņās, pamatojot krūts barošanās priekšrocības. (Vai tas nozīmē, ka to māmiņu dzemdes, kuras baro bērnus ar pudelīti, nesaraujas pirmsgrūtniecības izmērā?) Pilošas krūtis un nespēja novērtēt, cik mazulis ir apēdis, šajā pašā uzskaitījumā tiek minēti kā krūts barošanas trūkumi. Kā priekšrocība barošanai ar pudelīti tiek minēts, ka dažām māmiņam tas šķiet "mazāk nomācoši un kaitinoši." Māmiņu aprūpes centra atskaitēs parādās informācija par to, ka iestādes medicīniskais presonāls uzskata šo informāciju par pieņemamu. Vēl šajās atskaitēs parādās, ka nav vērojamas izmaiņas krūts barojošo un mākslīgi barojošo māmiņu skaitā. Un tas nav pārsteidzoši. Šī informācija pēc būtības neatšķiras no mākslīgo piena maisījumu ražotāju "salīdzinošās" pieejas, kas mums tiek skandēta jau gadiem ilgi. Kā pārdošanas materiāls tagad tas darbojas, iespējams, pat labāk kā līdz šim, jo tam līdzās nāk medicīniskā personāla apstiprinājums. "Pilnībā informētās" māmiņas tagad var justies pārliecinātas, ka spēs pieņemt lēmumus, pamatojoties uz autiņbiksīšu salīdzinošo aromātu un sūrstošiem krūšu galiem, kas parādās krūts barošanas laikā.
Kāpēc gan komerciāliem piena maisījumu ražotājiem vajadzētu piedāvāt sarakstus ar viņu produktu priekšrocībām un trūkumiem? Tādēļ, ka "salīdzinošā" pieeja, ja tā tiek izklāstīta aizspriedumainai sabiedrībai, uztur šīs sabiedrības aizspriedumus. Ja A un B ir gandrīz vienādi, tad vairāk kā 90% māmiņu gandrīz droši izvēlēsies B, kā to jau apliecina māmiņas savienotajās valstīs (nepublicēti dati no aptaujas, ko 1992. gadā veica Ross Laboratorija, apliecina, ka gada vecumā mazuļus ar krūti baro mazāk kā 10% sieviešu). Tādos apstākļos sekot vairākumam, šķiet pavisam saprotami. Ja starp šīm izvēlēm būtu kāda vērā ņemama atšķirība, domājams, veselības aprūpes profesionāļi pievērstu uzmanību izvēles izdarīšanas procesam.
Tā ir vecāku atbilsība izdarīt izvēlē. Tā tiešām ir. Tomēr tas sevī ietver pieņēmumu, ka "saīdzinošais" saraksts ir patiess. Vienā no rakstiem par mazuļu aprūpi, kāds pediatrs stāsta, "Kad pirmo reizi stacionārā apmeklējumu jauno māmiņu, es jautāju "Jūs bērnu barojat ar krūti vai pudelīti?". Ja sieviete saka, ka plānojot bērnu barot ar pudelīti, es pamāju ar galvu un uzdodu nākamo jautājumu. Jauno vecāku atbalstīšana nozīmē atbalstīt jeb kuru viņu izvēli. Jūs neiesoļojat pēcdzemdību palātā un nemēģiniet kādam ieskaidrot, kādu milzīgu kļūdu viņi pieļauj, apdalot sevi un savu bērnu." [6]
Tajā pašā laikā, ja sievieta kārtējā apmeklējuma laikā ārstam vai vecmātei paziņotu, ka pirms dažām dienām ir atsākusi smēķēt, viņas aprūpētājs noteikti mēģinātu pārliecināties, ka sieviete apzinās riskus, pieņemot, ka šajā brīdī vēl ir viegli pārdomāt un mainīt savu rīcību. Tas ir liekulīgi un bezatbildīgi ieņemt skaidru nostāju smēķēšanas jautājumos un "atstāt to vecāku ziņā", kad runājam par krūts barošanu, pirms tam nepārliecinoties, ka vecākiem ir pietiekams informācijas daudzums, lai pieņemtu saprātīgu lēmumu. Lēmumi, kas atstāj iespaidu dzīves garumā, vienmēr ir konkrētās personas atbildība. Tas gan nenozīmē, ka informācijas sniedzējam ir jābūt mēmam. Tāpat tas nenozīmē, ka vecākiem, kuri izvēlas mazuļus barot ar pudelīti, vajadzētu noraidīt informāciju, kas viņiem var būt noderīga, pieņemot atšķirīgu lēmumu nākamo bērnu gadījumā.
Krūts barošana. Lielākā daļa zīdītāju nav redzējuši savu pienu, un es šaubos, vai kāds zīdītājs ar nodomu "baro" savus mazuļus ik pēc noteikta intervāla, balstoties uz saviem pieņēmumiem, cik izbadējies varētu būt mazulis. Barošana nomierina mazuli un šaubu nav - tā rada labu sajūtu. Mēs esam vienīgie zīdītāji, kas nepārtraukti barošanu pārvēršama kalorijās... un mēs esam vienīgie, kuriem ar to ir nebaidzamas problēmas.
Sievietes mēdz teikt, ka "ar krūti bērnus ir barojušas" trīs mēnešus, bet viņas parasti saka, ka ir "zīdījušas" bērnu līdz pat trīs gadu vecumam. Vieglai, ilgtermiņa barošanai ar krūti vajadzētu aizmirst par "krūtīm" un "barošanu" (par ilgumu, par intervāliem, par pāreju uz īsto ēdienu īstajā daudzumā, par ēšanas un ne-ēšanas zīšanas instinktiem - visām tām lietām, kas izklausās kā ņemtas mākslīgo piena maisījumu ražotāju saukļiem). Tai vietā vajadzētu pievērsties attiecībām. Teiksim māmiņām, ka mēs ceram, ka viņas "nebaros ar krūti" - ka patiesais prieks un gandarījums no šīs pieredzes nāks, kad viņas biegs "barot ar krūti" un sāks kā mīloša māte rūpēties par savu mazuli, liekot viņu pie krūts.
Mēs visi vēlamies, lai krūts barošana būtu mūsu bioloģiskais atskaites punkts. Mēs vēlamies, lai tā būtu norma. Mēs vēlamies, lai mātes piens būtu pieejams visiem mazuļiem, neatkarīgi no apstākļiem. Un pirmais solis, lai tas kļūtu par īstenību, ir jāveic katram no mums. Vienīgais, kas mums ir jādara... jāseko līdzi tam, ko runājam.
Atsauces
1. Olds D.L., Henderson, C.R. Tatelbaum, R.: Intellectual impairment in children of women who smoke cigarettes during pregnancy. Pediatrics 1994; 93:221-27
2. Lucas, A., Morley, R., Cole, T.J., Lister, G., Leeson-Payne, C.: Breast milk and subsequent intelligence quotient in children born preterm. Lacent 1992; 339 (8788): 261-64
3. Fruedenheim, J.L., Graham, S., Laughlin, R., Vena, J.E., Bandera, E., et al: Exposure to breastmilk in infancy and the risk of breast cancer. Epidemiology 1994, 5:324-30.
4. UNICEF, WHO, UNESCO: Facts for Life: A Communication Challenge. New York: UNICEF 1989; p.20.
5. Bowles, B.B., Leache, J., Starr, S., Foster, M.: Infant feeding preference card. J Hum Lact 1993; 9: 256-58
6. Klass, P.: Decent exposure. Parenting (May) 1994; 98-104.
Raksta orģināls ir lasāms te: http://www.het.brown.edu/people/kjp/stuff/watch_your_language.htm