Disleksija: Te viss notiek atpakaļgaitā
Autors: Linda Vītuma
Viņam bija niķis pārtraukt un iejaukties ar sakāmo ikreiz, kad kaut kas ienāca prātā, neatkarīgi no tā, vai kāds tajā brīdī runāja vai nē. Sākumā iecietīgi, bet ar laiku arvien nepacietīgāk lūdzu, lai mani nepārtrauc un nejaucas sarunās. Līdz kādā dienā bērns, lūkojoties manī ar izmisušām acīm, teica: "Bet tad es tūlīt aizmirsīšu, ko gribēju teikt".
Gadījās, ka tieši ap šo laiku devos uz semināru vecākiem, kuru bērniem ir disleksija. Paula Salmi no Somijas stāstīja, ka cilvēkiem ar disleksiju ir atmiņas darbības īpatnības. Dzirdētais saskanēja ar Gavina Rīda grāmatā "Dyslexia. A Practitioner's Handbook" (4th Edition, 102-103.lpp) rakstīto par lasīšanu, disleksiju un atmiņu. Kad Broka un Vernikes apgabali veiksmīgi sadarbojas, cilvēks spēj gan ātri iemācīties, gan ātri atcerēties iemācīto. Gan skaņu un burtu saite, gan vārdi dzimtajā un svešajās mēlēs raiti cirkulē starp šiem apgabaliem. Tomēr disleksijas gadījumā tā nenotiek.
Pēkšņi jēgu ieguva zinātņu doktora lietišķajā fizikā Kristofers Džeimss Lūšera, kam ir disleksija, stāstītais vingrinājums - SAUKT VĀRDUS PA BURTIEM ATPAKAĻGAITĀ (pievienoju saiti uz Kristofera prezentāciju, kurā ir vēl citas brīnišķīgas idejas, kuras aprakstīšu brīdī, kad būsim tās izmēģinājuši praksē). Nu, ja! Lai nosauktu vārdu atpakaļgaitā pa burtiem, uz mirkli atkal un atkal no jauna vārds ir jāatsauc un jāpatur atmiņā. Tieši tik vienkārši!
Tāds, lūk, vingrinājums, lai trenētu ilgtermiņa atmiņu - atsaukt vārdu no atmiņas apcirkņiem; un īstermiņa atmiņu - paturēt vārdu prātā, lai nosauktu nākamo burtu.
TE VISS NOTIEK ATPAKAĻGAITĀ ;)