Pērtiķu asinsgrupa
Autors: Liene Korņejeva
Čau! Es esmu Rēzus pērtiķis. Pateicoties eksperimentiem ar manām asinīm, tika atrasta olbaltumviela cilvēka asins šūnu virsmā, kuru nosauca manā vārdā. (Interesanti, ka manas asins sastāvdaļu, kura deva šo atklājumu, nosauca to zinātnieku vārdā, kuri ar to strādāja :D) Šodien, pateicoties šim atklājumam, tiek pasargātas daudzu vēl nedzimušu bērniņu dzīvības un daļai sieviešu tiek dota iespēja tikt pie vairāk kā viena bērniņa.
Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir novērojuši, ka, salejot kopā divu cilvēku asinis, tās reizēm "sadzīvo", bet reizēm salīp kopā vienā receklī. Arī asins pārliešana dažos gadījumos bija veiksmīga, bet citos momentā nogalināja. Līdz ar to radās doma, ka asinīs būtu jābūt vielām, kuras viena ar otru reaģē. Šodien mēs zinam, ka tie ir dažādi antigēni asins šūnu virsmā un dažādas antivielas asinīs. Ja satiekas vienas asinis ar antigēnu uz eritrocītiem un otras asinis, kur ir attiecīgā antiviela, asinis salīp recekļos. Ja abos asins paraugos nav atbilstoša antigēna un antivielas, asinis nesalīp.
Tāpat tika novērots, ka cilvēkus var sadalīt vairākās grupās pēc tā, kā viņu asinis reaģē ar citām. Šādi tika atklātas asins grupas, galvenokārt ar tām domājot asins grupu, kuru apzīmē ar ABO. Bet, kad sāka rūpīgāk pētīt antigēnus un antivielas, atklājās, ka asins grupa nav tikai viena, to ir aptuveni 40. Tas nozīmē, ka eritrocītu virsmā var būt daudz dažādu antigēnu un asinīs daudz dažādu antivielu. Tomēr tikai dažas no tām ir tiešām svarīgas ikdienā - pārlejot asinis un gaidot bērniņu. Par divām svarīgākajām šajā un nākošajā ierakstā. Šoreiz, kā jau nojautāt, iepazīsimies ar Rēzus asins grupu mazliet vienkāršotā versijā.
Droši vien katrs kaut reizi ir ielūkojies savas asins analīzes rezultātu lapā. Visi tie dīvainie nosaukumi un cipari ir atrodami šķidrumā, kuru no jūsu rokas ar patiesu aizrautību izsūc medicīnas darbinieks. 
Nu labi, ne pats darbinieks, ja būsim precīzi :D Viena no rindiņām ir veltīta eritrocītu skaitam, kurš norāda to, cik jūsu asinīs ir sarkanie asins ķermenīši, kuri nepiekusdami pārnēsā skābekli no plaušām uz citiem orgāniem.
Lielākajai daļai (~85%) cilvēku, šo eritrocītu membrānā ir atrodama īpaša olbaltumviela – Rēzus faktors. Šos cilvēkus sauc par Rēzus pozitīviem. Tā kā Rēzus faktors ir olbaltumviela, jūs droši varat secināt, ka par tās sintēzi atbildīgs ir gēns. Šis gēns atrodas 1. hromosomā un tiek apzīmēts ar burtu D.
- Ja tas ir neskarts un strādā kā nākas, olbaltumviela tiek ražota un cilvēks ir Rēzus (Rh) pozitīvs (+). Rēzus faktors uz eritrocītu virsmas parādās jau pirms dzimšanas, tādēļ imūnsistēma to pazīst kā savu olbaltumvielu.
- Ja viens no gēniem ir izmainīts un olbaltumviela no šāda izmainīta gēna neražojas, otrs, veselais, turpina nodrošināt ražošanu un cilvēks joprojām ir Rh+. Tātad normālais Rh gēns ir dominants (apzīmē ar lielo D), bet izmainītais – recesīvs (apzīmē ar mazo d).
- Cilvēks, kurš no saviem vecākiem mantojis abus izmainītos (recesīvos) gēnus – dd, tiek saukts par Rēzus negatīvu (Rh-), jo uz viņa asins šūnām Rēzus faktora nav. Līdz ar to viņa imūnsistēma tādu nepazīst.
Iekāpjot tramvajā, nav iespējams pēc cilvēku izskata pateikt, vai viņš ir Rēzus pozitīvs vai negatīvs. Tas, ka uz asins šūnām nav Rēzus faktora, cilvēkus nepadara tievākus vai resnākus un neliek uz deguna augt pumpām. Tomēr šo to, kā izrādās, Rēzus faktors ietekmēt var. Un par to arī stāsts tālāk.
Reiz, sensenos laikos, dzīvoja sieviete, sauksim viņu par Konkordiju Mariabellu, īsāk, Bellu. Viņa, pati to nezinot, bija mantojusi negatīvo Rēzus asinsgrupu. Toreiz vēl nevienam nebija ne jausmas, kas tas tāds Rēzus un kas tā tāda asins grupa. 14 gadu vecumā Bella izdomāja vasaras laikā nobraukt ar ciema ragavām pa vietējo krauju, kā rezultātā ne tikai salauza ragavas, bet arī savu iegurņa un 
atslēgas kaulu un zaudēja padaudz asinis. Cilts vecākais nolēma, ka asins zudums ir pietiekami liels un veica tiešo asins pārliešanu no sevis meitenei. Vienīgā problēma – cilts vecākais bija Rēzus pozitīvs, bet, tā kā toreiz par to neko nezināja – nav informācijas, nav problēmas. Bella izdzīvoja un ar viņu viss bija kārtībā. Vienīgi viņas imūnā sistēma tika iepazīstināta ar Rēzus antigēnu (faktoru) un lēni sāka ražot antivielas pret to. Pagāja vēl pāris gadi, rētas sadzija un Bella iepazinās ar mīļoto vīrieti un drīz jau gaidīja savu pirmo bērniņu. Cilts vecākais noteica, ka bērns būs klāt laikā, kad āboli kritīs no koka, bet mazā Lea piedzima, kad vasara vēl bija tikko sākusies. Sīka, maza, trausla un stipri dzeltenā krāsā. Cilts vecākais tikai galvu vien nogrozīja un izmantoja vienīgo sev zināmo ārstniecības metodi – taisīja tiešo asins pārliešanu no sevis mazajai. Lai arī sākums bija grūts un prasīja daudz uzmanības, pēc pāris mēnešiem meitenes dzelte beidzot mazinājās un viņas tālāka attīstība noritēja kā nākas.
Kas bija problēmu iemesls?
Atgriežamies mūsdienās ☺ Rēzus antivielas ir mazas (IgG klases imūnglobulīni) un tās var iet cauri placentai. Bellas mīļotais vīrietis, kā lielākā daļa sabiedrības, bija Rh+, viņš nodeva savai meitai savu D gēnu un arī uz Leas eritrocītiem bija Rēzus antigēns. Mammas asins antivielas, kuras pa šo laiku bija saražotas, grūtniecības laikā gāja cauri placentai un ķērās klāt pie satiktā antigēna, lipinot kopā 
Leas asins šūnas. Salipinātās šūnas savu darbu darīt vairs nespēj, tās tiek sagrautas un vietā ražotas jaunas. Plīstot asins šūnām, asinīs tiek liels daudzums pigmenta bilirubīna, kurš lielās koncentrācijās iekrāso bērniņa ādu, acis un gļotādas, kā arī pie ļoti lieliem skaitļiem var bojāt galvas smadzenes. Cilts vecākais zināja, ka dzelteno krāsu no ādas var dabūt prom saules gaisma (UV starojums noārda bilirubīnu), tādēļ Leai paveicās – viņa piedzima vasarā, kad sauļoties varēja no rīta līdz vakaram.
Nākošais bērniņš Bellai nodzīvoja puncī tik ilgi, cik cilts vecākais lika :D un piedzima vesels kā rutks. Pagāja vēl daži gadi un Bella gaidīja nākamo bērnu. Aptuveni 6. mēnesī cilts vecākais Bellas punci čamdīja ar norūpējušos izteiksmi sejā. Bērniņš pēdējā laikā nebija paaudzies ne par pirksta platumu. Pēc nedēļas Bellai sākās dzemdības un bērniņš piedzima nedzīvs. Arī drīz sākusies nākamā grūtniecība beidzās bēdīgi un, kad Bella pēc laika atkal atklāja, ka gaida mazo, viņa bija sagatavojusies vēl vienam zaudējumam. Tomēr šoreiz viss noritēja normāli un, par spīti lāstam, kurš, pēc cilts vecākā domām, bija uzlikts pār šo sievieti, viņai piedzima veselīga meitiņa. (tad Bellai no pārdzīvojumiem sākās priekšlaicīga menopauze un vairāk grūtniecību viņai nebija).
Jautājumi:
- Ko cilts vecākais būtu darījis ar Bellu pēc ragavu negadījuma, ja viņš iepriekšējā gadā būtu saņēmis informējošu bukletu par Rēzus asinsgrupām? (un prastu to izlasīt :D) Ja viņam būtu teikšana, kādam rituālam tiktu pakļauti Bellas potenciālie vīri?
- Vai cilts vecākā ārstēšanas metode kaitēja vai palīdzēja Leai izveseļoties? Kāpēc?
- Kā ir iespējams, ka Bellai piedzima divi pilnīgi veseli bērni?
Mūsdienu situāciju uzlabo fakts, ka ir pieejamas rūpnieciski ražotas antivielas pret Rēzus faktoru – Rēzus imūnglobulīns. Šo preparātu injicē Rēzus negatīvai sievietei, kuras imūnsistēma Rēzus faktoru nepazīst, uzreiz pēc iespējamas saskares ar to. Antivielu darbs ir „savākt” asinīs nokļuvušo antigēnu un neļaut tam aizkļūt līdz imūnsistēmas uzraugiem. Šādā veidā tiek panākts, ka Rēzus negatīvām sievietēm, kuras puncī iznēsā Rēzus pozitīvu bērniņu, brīdī, kad viņu asinis var saskarties (tas var notikt, piemēram, dzemdību vai ķeizaragrieziena laikā), imūnsistēma tomēr neiepazīst Rh 
antigēnu un antivielas ražot nesāk. Un nākamā grūtniecība var noritēt bez problēmām no Rēzus faktora puses.Vēl jāpiebilst, ka bez dzemdībām un ķeizargrieziena pastāv arī citas situācijas grūtniecības laikā, kuru rezultātā mammas imūnsistēma „pieķer” Rēzus faktora klātbūtni un sāk veidot antivielas (piemēram, ja ir kāda placentas patoloģija un tā kļūst caurlaidīgāka, kā vajag), tādēļ ir valstis, kurās Rh- grūtnieču aprūpē tiek iekļauta Rh imūnglobulīna ievadīšana grūtniecības 28. nedēļā vienkārši tāpat. Profilaksei.
Jautājumi:
1. Kādas varētu būt situācijas Rh- sievietes dzīvē, pēc kurām būtu jāievada Rēzus imūnglobulīns?
2. Ja sievietes asinīs ir Rh antivielas, vai Rh imūnglobulīns ir vai nav jāievada? Kāpēc?
3. Ginekologam vienā dienā uz vizīti ierodas četras Rh- sievietes pirmsdzemdību vizītē. Ārsts izskaidro Rēzus faktora problēmu un visām 4 paņem antivielu analīzi. Ārsts uzzin, ka:
- 1. sievietes vīram ir Rh+ asins grupa un viņas antivielu analīze ir negatīva
- 2. sievietes vīram ir Rh+ asins grupa un viņas antivielu analīze ir pozitīva
- 3. sievietes vīram ir Rh- asins grupa un viņas antivielu analīze ir negatīva
- 4. sievietes vīram ir Rh- asins grupa un viņas antivielu analīze ir pozitīva.
Visas 4 sievietes ir tikko dzemdējušas savus bērniņus. Kāda būtu daktera taktika katrā gadījumā?
4. Vai ir sagaidāmas problēmas, ja Rh+ sieviete gaida Rh- bērniņu? Kāpēc?
ATBILDES UZ 1.DAĻAS JAUTĀJUMIEM:
1. Ko cilts vecākais būtu darījis ar Bellu pēc ragavu negadījuma, ja viņš iepriekšējā gadā būtu saņēmis informējošu bukletu par Rēzus asinsgrupām? (un prastu to izlasīt :D)
ATBILDE: Viņš būtu atradis kādu, ar tādu pašu asins grupu un Rh faktoru, kā bija Bellai. Asins pārliešanas brīdī Bellas organisms tiks sensibilizēts un sāka režot antivielas pret D gēnu.
Ja viņam būtu teikšana, kādam rituālam tiktu pakļauti Bellas potenciālie vīri?
ATBILDE: Viņš būtu uztaisījis asinsanalīzes arī šiem kungiem un ļautu apaugļot Bellu tikai tiem, kuri ir Rh (-).
2. Vai cilts vecākā ārstēšanas metode kaitēja vai palīdzēja Leai izveseļoties? Kāpēc?
ATBILDE: Tas palīdzēja Lea, jo viņa bija Rh (+) un arī cilts vecākajam bija Rh (+), kas nozīmē, ka viņš iedeva Lea vairāk eritrocītu, kas aizstāja salipšanas rezultātā bojā gājušos.
3. Kā ir iespējams, ka Bellai piedzima divi pilnīgi veseli bērni?
ATBILDE: Vai nu šie bērni bija no cita vīrieša, kurš bija Rh (-), vai arī pirmā bērna tēvs ir bijis recesīvā d gēna nēsātājs un nodevis bērna to, ka rezultātā nākamie bērni ir bijuši Rh (-).
ATBILDES UZ 2.DAĻAS JAUTĀJUMIEM:
1. Kādas varētu būt situācijas Rh- sievietes dzīvē, pēc kurām būtu jāievada Rēzus imūnglobulīns?
ATBILDE: Pēc saskares ar Rh (+) asinīm - Rh (+) asins pārliešana (kļūdas / nezināšanas dēļ); trauma, kuras rezultātā var saskarties sievietes Rh (-) un Rh (+) asinis; ķeizargrieziens?, dzemdības?
2. Ja sievietes asinīs ir Rh antivielas, vai Rh imūnglobulīns ir vai nav jāievada? Kāpēc?
ATBILDE: Ir jāievada, lai imūnglobulīni "savāktu" Rh (+) antigēnus, lai tie nepiesaistītos eritorocītiem un neradītu eritorcītu salipšanu un sagraušanu.
4. Vai ir sagaidāmas problēmas, ja Rh+ sieviete gaida Rh- bērniņu? Kāpēc?
ATBILDE: Nav sagaidāmas, jo Rh+ sieviete neražo antivielas ne pret Rh+, ne pret Rh- bērnu.
ATBILDE UZ 2.DAĻAS JAUTĀJUMU NR.3
1. Nosakām grupu bērnam - ja Rh-, nedarām neko; ja Rh+, - ievada mātei IgG imūnglobulīnu, lai nenotiktu viņas organisma sensiblizācija no iespējamās sasarsmes ar Rh+ bērna asinīm.
2. Nosakām grupu bērnam - ja bērns ir Rh+ un mātei būs jāievada IgG imūnglobulīns, lai desensibilizētu sievietes organismu (savāktu saražotās antivielas) un ievada IgG imūnglobulīnu bērnam, no arī no bērna organisma savāktu antigēnus, kuri no mātes organisma būs iekļuvušas bērnā, piesaistījušies bērna eritrocītiem un izraisījuši eritrocītu salipšanu un noārdīšanos. Ja bērns ri Rh-, tad IgG imūnglobulīnu ievada tikai mātei. Šajā gadījumā pozitīvās antivielu analīzes, iespējams, ir saistītas ar iepriekšējām šīs sievietes grūtniecībām, kuru laikā ir notikusi sievietes organisma sensibilizācija.
ATBILDE UZ 2.DĻAS JAUTĀJUMU NR.3
3. Visi laimīgi, sieviete gaida Rh- bērniņu :))
4. Taisa Rh analīzes bērnam. Ja bērn Rh-, IgG ievada tikai mātei; Ja bērns Rh+, IgG ievada gan mātei, gan bērnam un viltīgi bārdā nosmaida par 10% :P
Gaidu diskusiju. Linda jau atzinās, ka visas atbildes nav pareizas. Kurš atradīs kļūdas? :)
Mani Lindas atbildes apmierināja. Sapinos tikai šajā:
2.DAĻAS 3.JAUTĀJUMS - man nav skaidrs, kāpēc Rh pārbauda vīram - ja nu vienīgi cerībā ietrāpīt tajos 25%, kad atklājas, ka viņam ir Rh (-) un kādēļ var būt drošs, ka bērns būs Rh (-). Taču ja viņam ir Rh (+), kas ir 75% gadījumos, tas nedod neko - bērns var būt gan Rh (-), gan Rh (+). Man liekas, ka jebkurā gadījumā vajadzētu uzreiz pārbaudīt mazuli (arī tad, ja vīram ir Rh (-), jo tā kā tas ir dzīvības un nāves jautājums priekš mammas, tad tomēr jāpārbauda).
Tikai tad, ja mazulis ir Rh (-), tad nedara neko.
Ja mazulis ir Rh (+), neatkarīgi no antivielu pozitīvuma/negatīvuma mammai, es domāju, ka būtu nepieciešams injicēt viņai IgG. Bērnam neko neinjicē.
Nu tā... Dr.hab.med., asoc.prof.Karolīna :)
Dr. hab. med. prof. :D : asins grupu un Rēzus faktoru ginekologs tāpat tētim prasa uztaisīt grūtniecības laikā un ja tētis arī ir Rh-, nav jābidās par antivielām, jo nav antigēna bērniņam (izņemot Lindas mīļos 10%, kad ir cits tēvs :D).
Bet ne tā ir tā lielākā kļūda. Tā kā portālos riņķī apkārt bieži klejo baumas par imūnglobulīna ievadīšanu, lūdzu uzmanību pievērst 2. daļas 2. jautājumams un tikai pēc tam ķerties pie 3. jautājuma risināšanas. Tas, kurš pirmais pareizi izdomās un arī paskaidros savu atbildi, no manis vimpelis. Virtuālais :D
Un, lūdzu, uzdodiet jautājumus par to, kas neskaidrs. Man grūti saprast, kurā vietā apstājas saprašanas process un šī ir viena no tēmām, kuras dēļ blogu vispār uzsāku. Man tiešām ir svarīgi sajust, ka nekas neskaidrs nepaliek. Un tikai tad, kad būšu par to pārliecināta, turpināšu ar ABO asins grupu. :)
P.S. diskusijai pievienoties ir sirsnīgi aicināti arī klusie lasītāji. Neviens jūs par to nekauninās un neapsmies, apsolu, ka arī periodiskajos izdevumos jūsu jautājumus nepublicēšu. Nu ja nu vienīgi dažos :D
Un vēl, Karolīn - tēta RH var pārbaudīt jau grūtniecības sākumā, bet bērniņam tikai tad, kad jau piedzimis. Līdz ar to reizēm sanāk liekas raizes vai palaižas garām problēmas. Ārzemēs kaut kur ir iespēja bērniņa Rh noteikt mammas asinīs grūtniecības laikā, bet Latvijai tas vēl ir kosmoss.
4. Mazula eritrociitu virsmaa antigeens nedziivo. Probleemu nebuus (antivielaam nav pamata veidoties).
3.3. 3.4. - Nekas cits kaa Rh- tur izskaldiities nevar. Nekas slikts nav gaidaams un visi dziivo mieriigi.
2. Antivielas jau tiek razotas. Nav jeegas dot veel klaat papildus. Saulot beernu.
1. Dzemdetaaju apgaadaa ar maaksliigi imuunglobuliinu no aarpuses, lai nepaspeej saakt razot saveejo.
2. =3.2.
1. Visi tie gadiijumi, kad notiek saskare ar svesaam Rh+ asiniim. Jautajums gudrajiem - ir gruutnieciibas, ko tikai loti apziniigas sievietes pamana kaa gruutnieciibas. Ar taadu loti agri paartraukusos arii pietiek, lai saaktu razot antivielas?
Nenumureetie jautaajumi.
Teevs aciimredzot ir heterozigots, taapeec reizeem izskaldaas Rh- beerni.
Cilts vecaakais ir liels veiksminieks un, aciimredzot, ar 0 asinsgrupu, ka taa baazas visiem virsuu ar savaam asiniim. Bet jaa - vins paliidzeeja, jo iedeva nebojaatos eritrociitus.
Buutu cilts vecaakais lasiijis so Lienes staastinu, vins drusku atlietu savas un ragavu dauziitaajas asinis gliemenes caulaa vai kirbja mizaa un paluukojis, kaa maisiijums uzvedas. Un taapat ar potenciaalajiem viiriem. Bet viiru jautaajumaa gudrs cilts vecaakais taalaak nemaisiitos, vienkaarsi pastaastiitu, kas gaidaams un, ka vinam izsniegts tikai buklets, bet ne zaales. Maniem vecaakiem ir Rh nesaderiiba. Man bija bezsiblingu dziive, bet 1 beerns viniem tomeer sanaaca.
Liene gribeeja dumjus jautaajumus. Te 1 buus: Tas Ig, ko ievada - vins tacu arii tiek cauri placentai? Vai taa ievadiisana /vienkārši tāpat. Profilaksei./ maz ir tik laba?
Antra, taisnība, antivielas, kuras ievada mammai, uzvedas līdzīgi īstajām. Vienīgā atšķirība ir koncentrācijā - ja imūnsistēma to ražo pati, tad antivielu koncentrācija mammas asinīs ir augsta un tiek arvien vairāk papildināta; tad, kad taisa analīzes, lai tās antivielas pārbaudītu, to koncentrācija (to sauc par titru) pieaug (cipars aiz dalīšanas zīmes ir liels). Turpretīm ja tiek ievadīts preparāts, koncentrācija ir liela sākumā un tad diezgan ātri krītas, kaut arī antivielas mammas asinīs "noķert" var vēl kādu laiku pēc šprices.
Tādēļ, ja ir bijusi imūnglobulīna šprice, antivielu pārbaude būs pozitīva, kas gan nenozīmē, ka antivielas ražo mammas imūnsistēma.
Tad, kad mammai asinīs ir daudz antivielu, tikai daļa no tām tiek cauri placentai. Arī pēc šprices drusciņ bērnam antivielas tiek, bet tās nespēj radīt veselības problēmas, jo ir maz un īsu brīdi. Tomēr ja bērniņš piedzimst neilgi pēc potes, viņam asinīs ar īpašām metodēm var konstatēt, ka antivielas tur ir. Šādā gadījumā nav sagaidāma ne liela dzelte, ne kas cits, jo antivielu daudzums ir niecīgs.
"Visi tie gadiijumi, kad notiek saskare ar svesaam Rh+ asiniim. Jautajums gudrajiem - ir gruutnieciibas, ko tikai loti apziniigas sievietes pamana kaa gruutnieciibas. Ar taadu loti agri paartraukusos arii pietiek, lai saaktu razot antivielas?"
Reizēm pietiek, reizēm ne. Tāpēc gadās, ka sievietei it kā nav bijusi ne asins pārliešana, ne grūtniecības, bet antivielas veidojas.
Kādas vēl idejas, kā imūnsistēma varētu iepazīt RH faktoru? (lielākā daļa iemeslu IR saistīta ar grūtniecību, tikai gribu no jums izspiest riska situācijas) :)
>tikai gribu no jums izspiest riska situācijas) :)
Amniocenteezee tas taa mehaaniski notiek - placentaa izdur caurumu un vina kluust caurlaidiigaaka? :)
:D Nē, vnk dur cauri mammas puncim, kur arī iet asinsvadi un pastāv iespēja kādu Rh+ šūnu ienest mammas asinsritē.
>ja ir bijusi imūnglobulīna šprice, antivielu pārbaude būs pozitīva, kas gan nenozīmē, ka antivielas ražo mammas imūnsistēma.
Aha! Taatad pavirsaa pesimiste 3.2. nokluudiijaas 2x - neneema veeraa, ka teevs var buut Dd (taapat kaa 3.1) un pieneema, ka viss jau zaudeets - B limfociits pamodinaats.
Linda gan padomaaja par Dd, bet Lindas atbildes mani mulsina.
Linda, antigeens=eritrociits, t.i. dalina no vina. Dziivo membraanaa, iezmiegts starp tauku molekulaam (Liene, starp citu - ko vins tur dara? Vai vina vieniigaa dziives suutiiba ir sagaadaat dakteriem darbu?). Vins ir tas, pie kura piekeras antiviela=Ig, un kura maajvietu salipina. Teikums "ievada IgG imūnglobulīnu bērnam, no arī no bērna organisma savāktu antigēnus" ir taa kaa pamudinaajums uz tiisu slepkaviibu.
Eritrocīts ir ļoti īpatnēja šūna. Viņa sūtība ir nest skābekli no plaušu asinsvadiem (kur mēs to skābekli ieelpojam) uz visu pārējo organismu. Ja eritrocītu ir par maz, to sauc par anēmiju - mazasinību, jo visām citām organisma šūnām līdz ar to ir "piegriezts" :D skābeklis. Un lai eritrocīts spētu savu darbu darīt pēc iespējas efektīvāk, tā ražošanas procesā notiek kodola izgrūšana no šūnas - eritrocīts paliek kā maisiņš, kas pildīts ar visādiem organoīdiem un hemoglobīnu (kas dod sarkano krāsu un piesaista skābekli), bet bez kodola. Līdz ar to nabaga eritrocīts nevar dalīties un tad, kad pienāk viņa dzīves novakars, tiek noķerts eritrocītu kapsētā (liesā :)) un sadalīts pa rezerves daļām :D
Un iebildums par Lindas atbildi ir pamatots, imūnglobulīnu bērnam nekad neievada. Ievada tikai - kam? Joprojām gaidu atbildes ar skaidrojumiem :D
Sveiki,mes ar puisi planojam berninu,bet ir ta,ka es loti velos veikt visas iespejamas parbaudes,lai bernins piedzimtu vesels..
Musu gimene gan man ,gan mazajai masinjai ir artrits. Puisim rados ir vēži,ari manam vectevam bija vezis,un maza masa paldies dievam vezi izarsteja.
Mums ieteica apmeklet genetikas centru.. Jus varat ieteikt ,kas butu jadara,kas jaapmekle? Paldies:)
Santa, pirms došanās uz Ģenētikas centru, iesaku pieteikties uz konsultāciju pie ārstes - ģenētiķes Lienes Korņejevas, ar kuru sarunā varētu sastādīt plānu aktivitātēm, kas darāmas, kā arī izrunāt neskaidros jautājumus :) Ar dakteri var sazināties pa šādu epastu ljenijs@gmail.com Lai izdodas!
Paldies
Liene garsiigi staasta. Bet es biju domaajusi - ko tas antigeens=olbaltumviela eritrociitaa dara? Jo kaa tad ir - dalai tautas DD,Dd vins ir, bet tautas dd dalai nav, un izskataas, ka dd dala tiiri labi bez vina iztiek. Tad vins taa kaa taads diikdienis sanaak, ja?
Ievada Rh- daamaam vairosanaas meeginaajumu nobeigumos (dabiskos/nedabiskos nesekmiigu un dabiskos/nedabiskos sekmiigu), pie nesaudziigiem izmekleejumiem vai kaadiem ar asinosanu saistiitiem sarezgiijumiem vai, kaa Liene izplaapaajaas, "vienkaarsi taapat", ja partneris Rh+ vai nezinaams, un nav drosi zinaams, ka antivielu razosana ir jau palaista.
Jo, kameer aborteetajai picinai noteiks asinsgrupu, svesais eritrociits jau var buut saticis to, ko nevajag satikt.
Antra, es Tavu jautājumu neesmu pametusi novārtā. Bet lai uz to kārtīgi atbildētu, ar komentāra simbolu skaitu stipri nepietiek, tādēļ domāju par atsevišķu ierakstu blogā zem nosaukuma "Mazliet par evolūciju". Kaut gan nu kā var par evolūciju uzrakstīt "mazliet", pagaidām vēl nespēju saprast.
Īsumā - Rēzus faktors, kas sintezējas no Rēzus D gēna, sēž šūnas virsmā un izskatās pēc kanāla, kurš laiž kaut ko cauri. Rakstu izskatās, jo īsti skaidra viņa funkcija nav. Arī tad, ja tā trūkst (Rh negatīviem cilvēkiem), nekādas šausmu saslimšanas nav novērotas, tāpēc, acīmredzot, no tā trūkuma kā tāda slimība nerodas. BET (atkal bet) mātei Dabai jeb evolūcijai jeb vēl kautkam attiecībā uz katru izmainīto gēnu ir sava ideja, kādēļ tas netiek pazudināts.
Piemēram, ir skaidrs, ka Rēzus negatīvām mammām iet bojā Rēzus pozitīvi bērni, pie tam tieši tie, kuri ir heterozigoti. Bet, no otras puses, heterozigotie bērni ir izturīgāki pret tādu infekciju kā toksoplazmozi, ar kuru inficējoties jau grūtniecības laikā, Rēzus negatīvajiem ir sliktāka prognoze. Ehh. Un es gribēju īsi :D
Ai, lielais PALDIES! Dd ir nenormaali nepacietiigi, saliidzinot ar paareejiem, vai taa tik taada sagadiisanaas? Padziivojos pa mekleetaaju, tagad turu savu reibstoso galvu un gaidu staastu, kas mani noliks atpakal uz zemes un pie vietas. Bet kaa tiem Rh- atlaava Eiropaa taa savairoties, ir patiesi interesanti!
Ļoti labs un paskaidrojošs raksts man, kā mammai, kurai ir Rh- un vīram RH+. Attiecīgi mums ir bērni Rh+ pirmais un Rh- otrais :) :) :)
Man tāds jautājums: es esmu Rh-, bet mans vīrs Rh+, nedēļu atpakaļ 6.grūtniecības nedēļā man sākās asiņošana. To apturēja. Tad vēl bija redzama tikai augļa oliņa. Domāju, ka man tā ir pirmā grūtniecība, bet neesmu pārliecināta. Jo kādu laiku atpakaļ man bija daži grūtniecības sindromi un intuīcija teica, ka IR. Mēnešreizes kavējās vismaz nedēļu, bet tad pēkšņi sākās. Pie ārsta neaizgāju. Līdz šim nezinu vai tās bija vienkārši aizkavējušās mēnešreizes vai agrīns SA. Slimnīcā man ārsts pateica, ka ja es vēlos es varu nopirkt Ig un ievadīt. Cik tas nepieciešams manā situācijā? Vai nedēļu pēc asiņošanas nav par vēlu? (pēc dzemdībām tak 72h laikā ievada)
Labdien, Jana,
Ig efektivitāte uzreiz pēc asiņošanas ir augsta, bet ar laiku mazinās - tādēļ ir tās 72 stundas, līdz kurām jāievada. Domāju, ka vairāk kā nedēļu pēc notikuma ievadīt Ig vairs nav vērts. Pirms nākamās plānotās grūtniecības ir vērts veikt analīzes, lai pārbaudītu, vai antivielas ir/nav, turot īkšķus par to, lai nav. Katrā ziņā pēc spontāna aborta Ig ir nevis jāpiedāvā nopirkt, bet jāievada uzreiz stacionārā (valsts apmaksāts) - vismaz RDzN ir tāda kārtība.
Lai mierīga nākamā grūtniecība un, ja antivielas ir negatīvas, profilaktiski valsts apmaksātu Ig var saņemt 28. gr. nedēļā un pēc dzemdībām.
Sveiki,atvainojos - buus bez garumziimeem.
Peec komentaariem noprotu ka pirms plaano gruutnieciibu ir iepeeja paarbaudiities uz antivielaam?
Man reezus negatiivs, puisim pozitiivs.