Frederiks Leboijē - ieelpa nepieder tev
Autors: Linda Vītuma
Lai cik atšķirīgi mēs būtu, lai cik atšķirīgi būtu mūsu uzskati un apstākļi, kuros dzīvojam, mums visiem ir kas kopīgs - mēs visi esam piedzimuši. Un eksistē cilvēki, kuri apgalvo, ka veids, KĀ mēs ienākam šai pasaulē, ir uzmanības vērts. Viens no šādiem cilvēkiem ir Frederiks Leboijē (Frederick Leboyer).
Frederiks Leboijē ir francūzis, kurš šobrīd dzīvo Londonā. Jau šis fakts vien liecina, cik savadabīga šī persona ir (zinot, ka daļa francūžu atsakās angliski pat sasveicināties) ;)
Pārsteidzošs ir fakts, ka Leboijē spēja piesaistīt lielu uzmanību un izraisīt ažiotāžu (kritiku un nosodījumu) savā nozarē ar tik vienkāršām lietām kā:
- Pieklusināt balsi, kad dzimst bērns
- Samazināt apgaismojumu, bērnam parādoties šai pasaulē
- Glāstīt bērnu, lai viņš sāktu elpot
- Nenosiet nabassaiti, kamēr tā pulsē
- Vannot mazuli siltā ūdenī, lai atvieglotu viņam pielāgošanos jaunajai dzīvei ārpus auklējošā mātes klēpja
1958.gadā Leboijē devās uz Indiju. Pēc šī apmeklējuma viņš sāka pārdomāt un apšaubīt Rietumu civilizācijas attieksmi un prakses attiecībā uz bērna dzimšanu.
Savus uzskatus - filozofiskā un dzejiskā veidā - viņš noformulēja 1974.gadā grāmatā "Piedzimt bez vardarbības" ("Pour une naissance sans violence"). Ieskatam pievienoju nelielu fragmentu no šīs grāmatas, ko iztulkoju.
Lai arī vīrs ir dzimis 1918. gadā un ir cienījamā vecumā, viņš turpina rosīties, piedalīties konferencēs un dalīties savās zināšanās un pārdomās par bērnu ceļu uz šo pasauli.