WO: Ķeizargrieziens un pēcdzemdību histerektomija
Autors: Linda Vītuma
Par visu pēc kārtas: 1) Ķeizargrieziens ir viena no lielākajām vēdera operācijām; 2) Histerektomija ir dzemdes izņemšana; 3) Nodaļā ir daudz, daudz faktu, bet ķeizargrieziena un pēcdzemdību histerektomijas kontekstā daudz būtu jārunā arī par šo operāciju psiholoģiski-emocionālajiem aspektiem. Taču par to šoreiz ne vārda - varbūt kādu citu reizi.
FAKTI
Kopš 1970.gada ar pasaules sievietēm ir noticis kas neparasts - laika posmā līdz 2007.gadam ķeizargriezienu rādītājs, piemēram, ASV no 4,5% ir pieaudzis līdz 30,8%.
Latvijā 2007.gadā ķeizargrieziena operāciju biežums esot bijis 23,1%.
Citus faktus no nodaļas skatīt pielikumā.
SAJŪTAS
"Kad ārsts Tev viņu padod, Tu galvenais cieši satver viņu aiz rokas vai kājas, lai neizslīd", teica vecmāte, kura mani pieskatīja pirmajā reizē, kad piedalījos ķeizargrieziena operācijā.
"Cieši satvert, cieši satver...", bubināju pie sevis. Un nespēju domāt vairs ne par ko citu, kā vien par to, ka man viņš ir cieši jāsatver, lai neizslīd...
Un es viņu satvēru, un turēju, un runāju ar viņu. Un pieliku mammai pie vaiga un turēju tur viņu tik ilgi, cik bija ļauts... Pavisam īsu brīdi.
Tad aiznesu. Uz inkubatoru. Un atstāju - vienu. Siltumā. Vienu.
RĪCĪBA
Es maz ko zinu par ķeizargriezienu. Neesmu to piedzīvojusi, maz esmu redzējusi. Maz arī atklāti par to ar kādu esmu runājusi. Es nezinu, kā jūtas sievietes, kuras ir piedzīvojušas ķeizargriezienu - plānotu vai akūtu. Kas ir tas, kas sievietei liek domāt par iespēju dzemdēt pašai pēc iepriekšēja ķeizargrieziena? Kas ir tas, kas attur?
Neatbildēto jautājumu ir tik daudz, ka ir acīmredzami - šī tēma ir jāiepazīst vairāk. Esmu noskatījusi šādu grāmatu - M.Odent "The Caesarean".
IEGŪTĀS MĀCĪBAS
Brīdī, kad aptversim, ka ķeizargrieziens ir ne tikai liela vēdera operācija, bet arī pilnvērtīgs veids, kā dzimst mazulis, domāju, ka būtiski mainīsies vide, kādā tas notiek. Tā vairs nebūs medicīniskā personāla karaļvalsts, kur fonā skan radio un sadzīviski tiek risinātas sarunas par ikdienas notikumiem. Tā kļūs par cieņas un bijības piesātinātu telpu, kurā dzimst bērns un māte.
Ķeizargrieziena laikā dzimst tāds bērns un māte, kuriem ceļš vienam pie otra, iespējams, būs lēnāks, sarežģītāks. Tieši tāpēc atbalstošai videi un aprūpētāju attieksmei ir tik liela nozīme tajā, cik drīz starp māmiņu un tikko dzimušo bērnu izveidosies mīļuma un tuvības pilnas attiecības.
PIEREDZES PIELIETOŠANA
Vērošu vidi, kurā tiek veikti ķeizargriezieni un fantazēšu, kāda tā varētu kļūt, lai to būtu iespējams raksturot kā "bijības un cieņas pilnu vietu, kurā dzimst bērns - ar ķeizargrieziena palīdzību". Kad būšu to iztēlojusies, mēģināšu saprast, kas būtu jādara, lai tāda vide kļūtu par ikdienu - par normu. Un tad meklēšu domubiedrus. Un kas zin - varbūt nebūs nemaz tik ilgi jāgaida, kad ar ķeizargrieziena palīdzību dzimis mazulis tiks uzlikts uz krūtīm mammai vai tētim, varēs klausīties viņu žužināšanā un pavadīt tur tik nozīmīgo pirmo stundu pēc piedzimšanas.
* Faktu sadaļai pievienotais materiāls balstīts uz Williams Obstetrics, 23rd Edition, The McGraw-Hill Companies, Inc.,2010
"...kur fonā skan radio un sadzīviski tiek risinātas sarunas par ikdienas notikumiem..."
tā tiešām bija. tur nebija nekāda dzimšanas brīnuma. :( un pie vaiga man viņu pielika uz, manuprāt, tikai 3 pavisām maziņām sekundēm.
Mums arī bija tieši tā pat!
Bet pats trakākais, ka no vēlmes dzemdēt pašai visi sastaptie ārsti atrunā, pielietojot pašu spēcīgāko ieroci (brīdī, kad tu ar savu lēmumu nes atbildību par mazo dzīvībiņu) - iebiedēšanu!