J217 - Glābēj! Neviena nav kam pateiktu varu to - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

Glābēj! Neviena nav kam pateiktu varu to — 

Tā traucēju nu tevi. 

Es esmu tā kas tevi aizmirsusi ļoti — 

Vai tu vēl atminēt spēj mani? 

Ne sevis dēļ es nākusi tik tālu — 

Tā būtu nieka nasta — 

Es atvedu tev valdonīgo Sirdi*

Ko spēka nest man vairāk nava — 

Šo Sirdi nēsāju iekš sevim — 

Līdz tapa tā par smagu — 

Vien — savādi — jo smagāka tā top — 

Vai nebūs arī tevim tā par plašu? 

J217, 1861.gada versija

Tēvs — es tevim sevi nesu — 

Tā būtu maza nasta — 

Tev valdonīgo Sirdi vedu

Par smagu lai to nestu — 

To sirdi loloju es sevī

Līdz mana — kļuvusi par smagu  — 

Vien — savādi — jo lielāka — tā top — 

Vai nebūs arī tevim tā par plašu?

J217, 1862.gada versija

Savior! I've no one else to tell —

And so I trouble thee.

I am the one forgot thee so —

Dost thou remember me?

Nor, for myself, I came so far —

That were the little load —

I brought thee the imperial Heart

I had not strength to hold —

The Heart I carried in my own —

Till mine too heavy grew —

Yet — strangest — heavier since it went —

Is it too large for you?

J217, 1861

Father — I bring thee not myself —       

That were the little load —

I bring thee the imperial Heart       

I had not strength to hold —

The heart I cherished in my own       

Till mine — too heavy grew —

Yet — strangest — heavier — since it went —       

Is it too large for you?

J217, 1862

* God built the heart in me (no vēstules L233)

13.04.2022 12:47

Komentāri