J216 - Alabastru Kambaru drošībā - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Rīts tiem nepieskaras
Arī Pēcpusdiena neaizskar —
Dus Atdzimšanas pazemīgie ļaudis —
Satīna spāres,
Un Oļu Jumts.
Gaisma smej vēsmas
Savā Pilī virs tiem —
Bites Zum stingajā Ausī,
Vītero Mīļputniņš bērnišķu dziesmu —
Ak, kāda vērība gaist!
J216, 1859.gada versija
Rīts tiem nepieskaras
Arī Pēcpusdiena neaizskar —
Guļ Atdzimšanas pazemīgie ļaudis —
Satīna spāres — un Oļu Jumts.
Cēli rit Gadi — Pus lokā — virs tiem —
Pasaules met savas Arkas —
Un Viņsaules — riņķo —
Krīt — Kroņi — padodas — Dodži —
Kā punkti bez skaņas — kur Sniegi pārslo —
J216, 1861.gada versija
Safe in their Alabaster Chambers —
Untouched by Morning
And untouched by Noon —
Sleep the meek members of the Resurrection —
Rafter of satin,
And Roof of stone.
Light laughs the breeze
In her Castle above them —
Babbles the Bee in a stolid Ear,
Pipe the Sweet Birds in ignorant cadence —
Ah, what sagacity perished here!
J216, version of 1859
Safe in their Alabaster Chambers —
Untouched by Morning —
And untouched by Noon —
Lie the meek members of the Resurrection —
Rafter of Satin — and Roof of Stone!
Grand go the Years — in the Crescent — above them —
Worlds scoop their Arcs —
And Firmaments — row —
Diadems — drop — and Doges — surrender —
Soundless as dots — on a Disc of Snow —
J216, version of 1861*
* Thomas Johnson's Note on Poem 216