J196 - Neraudāsim — Tims un es - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Neraudāsim — Tims un es,
Pārāk diži esam —
Cieši durvis aizveram
Nav atļauts nākt pat draugam —
Tad mēs savu brašo seju
Cieši plaukstām klājam —
As’ras nelies — Tims un es
Pārāk diži esam —
Nesapņosim — viņš un es —
Vai mēs piekāpjamies —
Brūno aci aizveram
Lai redzam kā tas beidzās —
Tims — redz Mājas —
Ak, Vai, cik augstu!
Tā — notrīcam mēs — Tims un es —
Un es no bailēm — raudu —
Tims — lasa Himnu maziņu —
Un skaitām lūgsnu abi —
Kungs, lūdzam, es un Tims —
Mēs apmaldāmies bieži!
Mums jāmirst būs — pa lēnītēm —
Tā garīdznieki saka —
Tims — mirs — ja miršu — es —
Es — arī — ja viņš nomirs —
Kā sarunāt to varētu —
Tims — kautrīgs — bij’ — tik ļoti?
Kungs — kopā abus* paņem mūs —
Pašu — “Timu” — arī — Mani!
J196, 1860
We dont cry — Tim and I,
We are far too grand —
But we bolt the door tight
To prevent a friend —
Then we hide our brave face
Deep in our hand —
Not to cry — Tim and I —
We are far too grand —
Nor to dream — he and me —
Do we condescend —
We just shut our brown eye
To see to the end —
Tim — see Cottages —
But, Oh, so high!
Then — we shake — Tim and I —
And lest I — cry —
Tim — reads a little Hymn —
And we both pray —
Please, Sir, I and Tim —
Always lost the way!
We must die — by and by —
Clergymen say —
Tim — shall — if I — do —
I — too — if he —
How shall we arrange it —
Tim — was — so — shy?
Take us simultaneous — Lord —
I — "Tim" — and — Me!
* Ovid’s Metamorphoses, Book 8: Philemon and Baucis - "auferat hora duos eadem, nec coniugis umquam // let the same hour take (us) two away (to death), and don’t let me ever see"