J194 - Šai ilgā vētrā Varavīksne ausa - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Šai ilgā vētrā Varavīksne ausa —
Šai vēlā Rītā — Saule —
Mākoņi — kā laiski Ziloņi —
Lejup laidās — Apvāršņi —
Putni smaidot modās, savās ligzdās —
Vētras — nu patiesi — bija beigušās —
Ak, cik nevērīgas bija acis —
Kurās vas’ra viz!
Nāves klusā vienaldzība —
Nebūs Augšāmcelšanās — ko lūdzam —
Lēnas — Erceņģeļa vārsmas
Viņu pamodināt spēs!
J194, 1860
On this long storm the Rainbow rose —
On this late Morn — the Sun —
The clouds — like listless Elephants —
Horizons — straggled down —
The Birds rose smiling, in their nests —
The gales — indeed — were done —
Alas, how heedless were the eyes —
On whom the summer shone!
The quiet nonchalance of death —
No Daybreak — can bestir —
The slow — Archangel's syllables
Must awaken her!