J179 - Ja ar Rozi piekukuļot spētu - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Ja ar Rozi piekukuļot spētu
Ikkatru ziedu viņiem nestu
Kas uzplaucis no Amherstas līdz Kašmirai!
Nedz nakts, nedz vētras nebītos —
Nedz salnas, nāves, it nekā —
Tik nozīmīgs ir uzdevums šis sirdij manai!
Ja uzkavētos viņi Putna dēļ
Mans Tamburīns tad skanētu cik spēj
Starp Kokiem Aprīlī!
Visu vasaru bez stājas,
Savai dziesmai spēkus krāju
Lai skan pat Ziemas vēju zaru plandās!
Bet ja nu viņi sadzird mani!
Tie kuri teiks
Ka nekaunība tāda
Beigās nederēs?
Ja saguruši tie no Ubagsejas —
Un galu galā saka, Jā —
No Halles vāciet viņu ārā?
J179, 1860
If I could bribe them by a Rose
I'd bring them every flower that grows
From Amherst to Cashmere!
I would not stop for night, or storm –
Or frost, or death, or anyone –
My business were so dear!
If they would linger for a Bird
My Tambourin were soonest heard
Among the April Woods!
Unwearied, all the summer long,
Only to break in wilder song
When Winter shook the boughs!
What if they hear me!
Who shall say
That such an importunity
May not at last avail?
That, weary of this Beggar's face –
They may not finally say, Yes –
To drive her from the Hall?