J173 - Būtne pūkaina, bez kājām - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Būtne pūkaina, bez kājām,
Tomēr varen’ ņipri tek!
Samtains viņa Ārs,
Un melnīgsnējs tā Sejs!
Reizēm mitinās viņš zālē!
Reizēm ir uz zara,
No kura liegi nolaižas
Viņš Garām-gājējam uz pleca!
Vasarā tas viss.
Bet vēji brīdina kad Meža Cilti,
Viņš ielien Damaskiešu Mītnē —
Un draiskojas ar zīdiem tītiem!
Tad smalkāks vēl kā Lēdija,
Viņš pavasarī Parādās!
Ar Spalviņu uz katra pleca!
To teju pazīt var!
Teic Cilvēks, Kāpurītis!
Es teikšu! Kas gan es,
Lai noslēpumu daiļo paustu
Ko glabā Taurenītis!
J173, 1860
A fuzzy fellow, without feet,
Yet doth exceeding run!
Of velvet, is his Countenance,
And his Complexion, dun!
Sometime, he dwelleth in the grass!
Sometime, upon a bough,
From which he doth descend in plush
Upon the Passer-by!
All this in summer.
But when winds alarm the Forest Folk,
He taketh Damask Residence —
And struts in sewing silk!
Then, finer than a Lady,
Emerges in the spring!
A Feather on each shoulder!
You'd scarce recognize him!
By Men, yclept Caterpillar!
By me! But who am I,
To tell the pretty secret
Of the Butterfly!