J167 - Svētlaimi caur sāpēm pazīt - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

 

 

Svētlaimi caur sāpēm pazīt — 

Kā Akls Vīrs zin sauli!

No slāpēm mirt — vien jaušot

Ka Pļaviņā urdz Strauti!

 

Izturēt pēc mājām ilgas — ilgu pēdas

Svešas zemes min — 

Dzimtās zemes rēga vajāts, kluss —

Un zils — gaiss ir dzīvs!

 

Tās Ciešanas Vispārākās!

Tā — sāpju zīme!

Tas pacietīgo “Lauru vainags”

Kā balsis — vingrinātas — zemes dzīvē — 

 

Bez mitas Slavas dziesmā augšup ceļas — 

Nedzirdamas, mums,

Patiesi — Neizdibināmā Barda

Lēnīgajiem mācekļiem!

J167, 1860

 

 

To learn the Transport by the Pain —

As Blind Men learn the sun!

To die of thirst — suspecting

That Brooks in Meadows run!

 

To stay the homesick — homesick feet

Upon a foreign shore —

Haunted by native lands, the while —

And blue — beloved air!

 

This is the Sovreign Anguish!

This — the signal woe!

These are the patient "Laureates"

Whose voices — trained — below —

 

Ascend in ceaseless Carol —

Inaudible, indeed,

To us — the duller scholars

Of the Mysterious Bard!

J167, 1860


Komentāri