J166 - Satiku Karali pēcpusdienā! - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Satiku Karali pēcpusdienā!
Galvā nebij’ tam Kroņa paties’,
Vien Platmalīte Pieticīga,
Un basas kājas*, man bīties!
Bet esmu droša viņš Sermulī tērpts
Zem bāli zilā Mundiera —
Un esmu droša, ģērbonis slēpts
Tā mundierīša kabatā!
Pārmēru stalts lai būtu Grāfs —
Nav Marķīzam tik dižens stāvs!
Varbūt viņš bija maziņš Cars —
Vai Pāvests, vai kas tāds!
Par Zirgu ja man jāstāsta
Ko grožos Monarhs turēja —
Bez šaubām Lopiņš dižciltīgs,
Tik riksim gaužām nederīgs!
Un tādi rati! Līdz dzīva esmu
Es uzdrošinos ticēt
Vēl tādus redzēt būs man dots
Un vēlreiz prieku piedzīvot!
Vēl divi nodriskāti Prinči
Bij’ karaliskā svītā!
Nav šaubu pirmais izgājiens
Ir viņiem gaitā brīvā!
Es jautāju vai Karaļrati
Pie kuriem Sulaini redz stāvam
Ir tikpat nozīmīgi, diži
Kā Zeme mīta Basām kājām!
J166, 1860
I met a King this afternoon!
He had not on a Crown indeed,
A little Palmleaf Hat was all,
And he was barefoot, I'm afraid!
But sure I am he Ermine wore
Beneath his faded Jacket's blue —
And sure I am, the crest he bore
Within that jacket's pocket too!
For 'twas too stately for an Earl —
A Marquis would not go so grand!
'Twas possibly a Czar petite —
A Pope, or something of that kind!
If I must tell you, of a Horse
My freckled Monarch held the rein —
Doubtless an estimable Beast,
But not at all disposed to run!
And such a wagon! While I live
Dare I presume to see
Another such a vehicle
As then transported me!
Two other ragged Princes
His royal state partook!
Doubtless the first excursion
These sovreigns ever took!
I question if the Royal Coach
Round which the Footmen wait
Has the significance, on high,
Of this Barefoot Estate!
* Iespējamais konteksts lasāms vēstulē Higinsona kungam (L265)