J163 - Lai liktens mans ir Fastiāns* - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Lai liktens mans ir Fastiāns* —
Ir viņai** smalkais zīds —
Lai viņa sirdrabautus nēsā —
Es, to kas ne tik svētīts —
Ar Čigānēnu sevī būt
Es labāk izvēlos,
Ar saulē apsvilušu krūti
Ne viņas Rožaino,
Kad atnāks Sals un stingiem pirkstiem
Tas aizskars viņas pieri,
Tad Tu*** un Es, un Dr Holends,
Mēs būsim Bezgalīgi Ziedi!
Rozes vas’rā mūžīgā
Kādā zemē mūžīgā,
Kur ne Rudens roku ceļ —
Un nestāv Pļāvējs stājā stingā!
J163, 1860
Tho' my destiny be Fustian —
Her's be damask fine —
Tho' she wear a silver apron —
I, a less divine —
Still, my little Gipsey being
I would far prefer,
Still, my little sunburnt bosom
To her Rosier,
For, when Frosts, their punctual fingers
On her forehead lay,
You and I, and Dr Holland,
Bloom Eternally!
Roses of a steadfast summer
In a steadfast land,
Where no Autumn lifts her pencil —
And no Reapers stand!
** Iespējams domāta Meibla Lūmisas.
*** Adresēts Elizabetei Holendai.