J157 - Dziedoņus it visur dzird - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Dziedoņus it visur dzird —
Starp zemi debesīm kur gaisi vird* — ikdien’
Saklausu kā sidrabs strīķē —
Un — mostoties — pirms rīti aust —
Gaismu pilsētā var jaust
Es domāju lūk “Jauna dzīve”!
Nav Putns tas — nav ligzdas tam —
Nav “Ansamblis” — kas misiņā un mirdzošs — tērpts —
Nav Putnu kori — Cilvēks nav —
No kanceles nav Himna** lasītā —
“Rīta Zvaigznes”*** Soprano dziesmā
Sveic Laiku pirmā Pēcpusdienā!
Dažs — sacīj’ — “Visums”**** tas — kas izskanēj’!*****
Dažs sacīj’ — cēlie Senči tie
Ir izdzisušās Madāmas — un Kungi!
Dažs — domās tas ir aizlūgums
Kur mēs — kam gurds — un apcerīgs ir sejs
Te Dievu Lūdzamies — lai varam Pieredzēt!
J157, 1860
Musicians wrestle everywhere —
All day — among the crowded air
I hear the silver strife —
And — waking — long before the morn —
Such transport breaks upon the town
I think it that "New life"!
It is not Bird — it has no nest —
Nor "Band" — in brass and scarlet — drest —
Nor Tamborin — nor Man —
It is not Hymn from pulpit read —
The "Morning Stars" the Treble led
On Time's first Afternoon!
Some — say — it is "the Spheres" — at play!
Some say — that bright Majority
Of vanished Dames — and Men!
Some — think it service in the place
Where we — with late — celestial face —
Please God — shall Ascertain!
* No vēstules: "The noise in the Pool, at Noon" (L261)
** J. Montgomery hymn "The morning stars in concert sang"
*** Ījaba 38 : 7
**** Pitagoriešu ideja "The Music of the Spheres"
***** The Merchant of Venice 5:1:61