J157 - Dziedoņus it visur dzird - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

 

 

Dziedoņus it visur dzird — 

Starp zemi debesīm kur gaisi vird* — ikdien’

Saklausu kā sidrabs strīķē — 

Un — mostoties — pirms rīti aust — 

Gaismu pilsētā var jaust

Es domāju lūk “Jauna dzīve”!

 

Nav Putns tas — nav ligzdas tam — 

Nav “Ansamblis” — kas misiņā un mirdzošs — tērpts —

Nav Putnu kori — Cilvēks nav — 

No kanceles nav Himna** lasītā — 

“Rīta Zvaigznes”*** Soprano dziesmā

Sveic Laiku pirmā Pēcpusdienā!

 

Dažs — sacīj’ — “Visums”**** tas — kas izskanēj’!*****

Dažs sacīj’ — cēlie Senči tie

Ir izdzisušās Madāmas — un Kungi!

Dažs — domās tas ir aizlūgums

Kur mēs — kam gurds — un apcerīgs ir sejs

Te Dievu Lūdzamies — lai varam Pieredzēt!

J157, 1860

 

 

Musicians wrestle everywhere —

All day — among the crowded air

I hear the silver strife —

And — waking — long before the morn —

Such transport breaks upon the town

I think it that "New life"!

 

It is not Bird — it has no nest —

Nor "Band" — in brass and scarlet — drest —

Nor Tamborin — nor Man —

It is not Hymn from pulpit read —

The "Morning Stars" the Treble led

On Time's first Afternoon!

 

Some — say — it is "the Spheres" — at play!

Some say — that bright Majority

Of vanished Dames — and Men!

Some — think it service in the place

Where we — with late — celestial face —

Please God — shall Ascertain!

J157, 1860

 

 

* No vēstules: "The noise in the Pool, at Noon" (L261)

** J. Montgomery hymn "The morning stars in concert sang"

*** Ījaba 38 : 7

**** Pitagoriešu ideja "The Music of the Spheres"

***** The Merchant of Venice 5:1:61

Komentāri