J152 - Saule stāja — stāja — zemu! - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Krāsa - Tīras violets
Saule stāja — stāja — zemu!
Lai satiktos ceļ acis Kalni!
Kas par Kustību no viņas!
Kas par Ļaušanos no viņiem!
Dziļa dziļa ēna nāk
Līdz tā visu logu klāj —
Stinga stinga tumsa tek
Līdz it viss top Violets*
Bij’ Vakarkrāsas tā ka ņirb —
Tik priecīgas, tik Krāšņas
Pat cīņas satraukumu jutu
Kā reiz, kad Kokardi** sev spraudu —
Var samaksāt pie dūmeņa —
Tik’ tur Neviena nav!
J152, 1860
The Sun kept stooping — stooping — low!
The Hills to meet him rose!
On his side, what Transaction!
On their side, what Repose!
Deeper and deeper grew the stain
Upon the window pane —
Thicker and thicker stood the feet
Until the Tyrian
Was crowded dense with Armies —
So gay, so Brigadier
That I felt martial stirrings
Who once the Cockade wore —
Charged, from my chimney corner —
But Nobody was there!
** Kokarde - metāla nozīme pie formas cepures.