J152 - Saule stāja — stāja — zemu! - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

Tīras violets
Krāsa - Tīras violets

 

Saule stāja — stāja — zemu!

Lai satiktos ceļ acis Kalni!

Kas par Kustību no viņas!

Kas par Ļaušanos no viņiem!

 

Dziļa dziļa ēna nāk

Līdz tā visu logu klāj — 

Stinga stinga tumsa tek

Līdz it viss top Violets*

 

Bij’ Vakarkrāsas tā ka ņirb — 

Tik priecīgas, tik Krāšņas

Pat cīņas satraukumu jutu

Kā reiz, kad Kokardi** sev spraudu — 

 

Var samaksāt pie dūmeņa — 

Tik’ tur Neviena nav!

J152, 1860

 

 

The Sun kept stooping — stooping — low!

The Hills to meet him rose!

On his side, what Transaction!

On their side, what Repose!

 

Deeper and deeper grew the stain

Upon the window pane —

Thicker and thicker stood the feet

Until the Tyrian

 

Was crowded dense with Armies —

So gay, so Brigadier

That I felt martial stirrings

Who once the Cockade wore —

 

Charged, from my chimney corner —

But Nobody was there!

J152, 1860

 

* Tīras violets

** Kokarde - metāla nozīme pie formas cepures.


Komentāri