J144 - Izturēt līdz trauslās vēnas - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
daugmuse · Visions 3 She Bore It Till The Simple Veins
Izturēt līdz trauslās vēnas
Azūras klāj viņas plaukstas —
Līdz skumjie kluso acu loki
Ir lillā Ēnojumā klāti.
Līdz uzzied Narcises un vīst
Cik dienas nevar saskaitīt,
Un rimās viņa izturēt —
Un apsēdās ar Svētiem sērst.
Nav viņas klusā stāva
Kas krēslā pretī slīd —
Nav galvassegas kautras
Kas ciema ielās vīd —
Ir Vainagi*, un Galms —
Un visam vidū klusi,
Ir viņas biklais — nemirstīgais vaigs
Par kuru tagad mūsu čuksti?
J144, 1859
She bore it till the simple veins
Traced azure on her hand —
Till pleading, round her quiet eyes
The purple Crayons stand.
Till Daffodils had come and gone
I cannot tell the sum,
And then she ceased to bear it —
And with the Saints sat down.
No more her patient figure
At twilight soft to meet —
No more her timid bonnet
Upon the village street —
But Crowns instead, and Courtiers —
And in the midst so fair,
Whose but her shy — immortal face
Of whom we're whispering here?
* Jāņa Aklāsmes grāmata 2 : 10