J133 - Kā Bērni Viesiem pamāj “Labu Nakti” - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

Reading Emily
Bronzas statuja

 

Kā Bērni Viesiem pamāj “Labu Nakti”

Un pēcāk negribīgi projām dodas — 

Tā mani ziedi augšup paceļ lūpas savas — 

Un ietērpj sevi guļamnaktskreklos.

 

Kā bērni līksmojas kad mostas

Tik Laimīgi ka Rīts ir klāt — 

No simtiem šūpuļu tā mani ziedi

Palūrēs un draiskot sāks.

J133, 1859 

 

 

As Children* bid the Guest "Good Night"

And then reluctant turn —

My flowers raise their pretty lips —

Then put their nightgowns on**.

 

As children caper when they wake

Merry that it is Morn —

My flowers from a hundred cribs

Will peep, and prance again.

J133, 1859

 

* No vēstules Luīzei Norkrosai - "The career of flowers differs from ours only in inaudibleness." (L388)

** No vēstules Luīzei Norkrosai - "Now gilliflowers are asleep. The hills take off their purple frocks, and dress in long white nightgowns" (L228)

Komentāri