J128 - Saulrietu man krūzē nes - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Saulrietu man krūzē nes,
Rīta krūkas skaiti
Un pasaki cik tajās Rasas,
Cik tālu rīti dej* man teic —
Pa kuru laiku audējs guļ jel teic
Kurš vērpis zilumus šos plašos!
Uzraksti cik notīm būt
No pārlaimīgās Rīklītes kas plūst
Starp izbrīnītiem zariem —
Cik pārgājienu Rupucim vēl priekšā —
Cik krūkas Bite ieņems iekšās,
Rasas Izvirtule!
Un vēl, kurš Varavīksnei molus deva
Un vēl, kurš paklausīgo debesjumu vada
Ar klūgām maigi zilām?
Kā pirksti stalaktītus virknē —
Kurš zvaigžņu krelles sasummē
Lai nepazūd neviena?
Kurš radījis šīs Bālās Mājas
Un aizvēris tām logus cieši ciet
Ka nespēj gars mans redzēt?
Kurš dienas galā mani ārā laidīs
Lai beidzot varu projām laisties,
Ārišķībai Izgaistot?
J128, 1859
Bring me the sunset in a cup,
Reckon the morning's flagon's up
And say how many Dew,
Tell me how far the morning leaps —
Tell me what time the weaver sleeps
Who spun the breadths of blue!
Write me how many notes there be
In the new Robin's ecstasy
Among astonished boughs —
How many trips the Tortoise makes —
How many cups the Bee partakes,
The Debauchee of Dews!
Also, who laid the Rainbow's piers,
Also, who leads the docile spheres
By withes of supple blue?
Whose fingers string the stalactite —
Who counts the wampum of the night
To see that none is due?
Who built this little Alban House
And shut the windows down so close
My spirit cannot see?
Who'll let me out some gala day
With implements to fly away,
Passing Pomposity?
* Ījaba 38 (12, 16, 19, 22, 28, 29)