J122 - Kaut kas ir Dienā vasarīgā - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Kaut kas ir Dienā vasarīgā
Tik lēns kā krāšņumlāpa dziest
Kas garu pacilā.
Kaut kas ir vasar’s pēcpusdienā —
Dziļums — Azūrs — aromāts —
Par ekstāzi pārpārāks.
Pat naktī vasarīgajā
Kaut kas tik aizraujoši krāšņs
Es plaukstas sasitu un veros —
Tad klāju savu urdo skatu
Lai nemūk liegais — mirgojošais gars
No manis tālu prom —
Ar pirkstu burvis māj — nav miera tam —
Strauts purpurkrāsā krūtīs
Vēl joprojām savu gultni trin —
Austrumi ceļ savu dzintaraino Drānu —
Garām Kraujai Saule rāmi vada
Sārto Karavānu —
Tik skatos — nakts — pret rītu
Brīnumainā līksme rimstas —
Un sveicu es, caur rasu nākam
Vēl vienu vasarīgu Dienu savu dzīvi sākam!
J122, 1859
A something in a summer's Day
As slow her flambeaux burn away
Which solemnizes me.
A something in a summer's noon —
A depth — an Azure — a perfume —
Transcending extasy.
And still within a summer's night
A something so transporting bright
I clap my hands to see —
Then vail my too inspecting face
Lest such a subtle — shimmering grace
Flutter too far for me —
The wizard fingers — never rest —
The purple brook within the breast
Still chafes it's narrow bed —
Still rears the East her amber Flag —
Guides still the Sun along the Crag
His Caravan of Red
So looking on — the night — the morn
Conclude the wonder gay —
And I meet, coming thro' the dews
Another summer's Day!