J121 - Kā Austrumpusē Sargeņģeļi klīst - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Kā Austrumpusē Sargeņģeļi klīst,
Kā Ubagi pie klāta galda tvīkst
Ieelpojot Kārdinošās dvesmas —
Kā avots liegi burb’lē tuksnesī
Ko dzird kurš tālē neredz to,
Debess viļ pie sevis nogurušo.
Gluži kā enģelim, kad Austrumi
Ametista vāku ver
Un izlaiž rītu laukā —
Kā Ubags, kad top goda Viesī celts,
Izslāpušās lūpas krūkā mērc,
Ir Debess mums, ja eksistē.
J121, 1859
As Watchers hang upon the East,
As Beggars revel at a feast
By savory Fancy spread —
As brooks in deserts babble sweet
On ear too far for the delight,
Heaven beguiles the tired.
As that same watcher, when the East
Opens the lid of Amethyst
And lets the morning go —
That Beggar, when an honored Guest,
Those thirsty lips to flagons pressed,
Heaven to us, if true.