J112 - Kur zvani nevajā vairs rītus - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Kur zvani nevajā vairs rītus —
Kur tumsā nebūs jātaustās —
Kur ļoti ņipri Džentelmeņi
Sēž rāmi savās istabās —
Kur gurdi Bērni rimti guļ
Caur Diensimteņu vidum
Ir vieta Svēta — miests ir Debess —
Ak, Tētīt, drīz jau lūgtum!
“Vai varam kāpt, kur Mozus bijis
un lūkot Ainavu”
Ne Fabrikas - ne Tēva zvani,
Mūs biedēt nespētu!
J11, 1859
Where bells no more affright the morn —
Where scrabble never comes —
Where very nimble Gentlemen
Are forced to keep their rooms —
Where tired Children placid sleep
Thro' Centuries of noon
This place is Bliss —this town is Heaven —
Please, Pater, pretty soon!
"Oh could we climb where Moses stood,
And view the Landscape o'er"
Not Father's bells — nor Factories,
Could scare us any more*!
* Parafrāze par Issac Watts "There is a land of pure delight"