J83 - Sirds, ne tik smagnēja kā mana - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Sirds, ne tik smagnēja kā mana
Soļo vēlu mājup —
Kad manam logam garām iet
Tā klusītiņām dungo —
Priecīgs čiepstiens — balāde —
Joku dziesma ielās —
Bet manai Ausij saspringtai
Tā Zāles dziedinoši saldās —
Tā it kā Rīsu strazds
Pie manis tipinātu klāt
Palaiž trelli, klusē, atkal palaiž trelli —
Tad aizburbuļo tālumā!
Tā it kā čivinātājs strautiņš
Uz putekļaina ceļa —
Lūdz asiņainas mulsas pēdas
Uz vienu graciozu deju!
Rīt atkal atnāks vakars vēls —
Tas varbūt gurdens būs un sūrs
Ak Dziedoni! Gar manu logu
Vēl reizi nāc es lūdzu.
J83, 1859
Heart, not so heavy as mine
Wending late home —
As it passed my window
Whistled itself a tune —
A careless snatch — a ballad —
A ditty of the street —
Yet to my irritated Ear
An Anodyne so sweet —
It was as if a Bobolink
Sauntering this way
Carolled, and paused, and carolled —
Then bubbled slow away!
It was as if a chirping brook
Upon a dusty way —
Set bleeding feet to minuets
Without the knowing why!
Tomorrow, night will come again —
Perhaps, weary and sore —
Ah Bugle! By my window
I pray you pass once more.