Es bieži ciemam garām gāju

Autors: Linda Vītuma

Nena
Ceļš uz Allažu kapsētu

Es ciemam bieži garām gāju

No skolas nākot mājup —

Un brīnījos ko tie tur dara —

Un kāpēc ir tik kluss —

 

Es nezināju gadu vēl —

Kad pienāks mana kārta —

Agrāk daudz, pēc Saules pulkstens*,

Nekā citiem nāca. 

 

Ir rimtāks te kā rietā.

Ir vēsāks nekā lēktā —

Te Margrietiņas droši nāk —

Un putni veldzē spārnus —

 

Tā nogurusi esi kad —

Vai grūtums ir — vai ir par aukstu —

Dzirdi solījumu mīļu

No zemes dzīlēm paustu,

Sauc “Es tā”, “ņem Mani”,

Un cieši tevi skaušu! 

51, 1858

 

 

I often passed the village

When going home from school — 

And wondered what they did there —

And why it was so still —

 

I did not know the year then —

In which my call would come —

Earlier, by the Dial,

Than the rest have gone.

 

It's stiller than the sundown.

It's cooler than the dawn —

The Daisies dare to come here —

And birds can flutter down —

 

So when you are tired —

Or perplexed — or cold —

Trust the loving promise

Underneath the mould,

Cry "it's I", "take Dollie",

And I will enfold!

51, 1858

* Otrā Ķēniņa grāmata 20 : 11

Komentāri