J24 - Ir rīts, ko neredz cilvēks dzīvs - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

 Sigmund Ryse · There Is A Morn By Men Unseen

Ir rīts, ko neredz cilvēks dzīvs  

Kur meitēni un zaļums tālīns

Kur mūžam esošs Eņģelisks Maijs  

Un visu dienu rotaļās un dejās,

Un vārdā neminamās ķermeniskās smejās  

Rit laiks it brīnumains.

 

Te klusi teciņiem, tiek kustinātas pēdas

Kas neapciemo mūsu ciema sētas  

Un neatrast tās arī mūsu mežos  

Te putni ir, kas saules alkst

Kad pērnā gada stublājs gurdi čaukst

Un vasara rauc acis padebešos. 

 

Nekad nav redzēts skats tik brīnišķīgs  

Nekad nav redzēts laukumiņš tik zaļš  

Nav bijis vietas apcerīgai ainai   

Tā it kā zvaigznes kādā vasars naktī

Ceļ savas Hrizolīta tases vienā taktī  

Un gavilē līdz dienai tai  

 

Kā jums man dziedāt  kā jums man diet  

Jūs ļaudis maģiskajā pļavā  

No rīta lūdzos katrā Jaunā Maijā.

Es gaidu zvanus savās iedomās  

Kas ielūgs mani citās alejās  

Un būšu jaunā rītausmā!

J24, 1858

 

 

There is a morn by men unseen —

Whose maids upon remoter green

Keep their Seraphic May —

And all day long, with dance and game,

And gambol I may never name —

Employ their holiday.

 

Here to light measure, move the feet

Which walk no more the village street —

Nor by the wood are found —

Here are the birds that sought the sun

When last year's distaff idle hung

And summer's brows were bound.

 

Ne'er saw I such a wondrous scene —

Ne'er such a ring on such a green —

Nor so serene array —

As if the stars some summer night

Should swing their cups of Chrysolite —

And revel till the day —

 

Like thee to dance — like thee to sing —

People upon the mystic green —

I ask, each new May Morn.

I wait thy far, fantastic bells —

Announcing me in other dells 

Unto the different dawn! 

J24, 1858

Komentāri