J23 - Man bija zelta monēta - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Man bija zelta monēta —
To pazaudēju smiltīs —
Un lai ar’ šķiet tas tīrais nieks
Bagātību pilnās zemēs —
Tā tomēr bija vērtība
Es pieticīgi lūkojos —
Kad nevarēju atrast to —
Es apsēdos un nopūtos.
Man bija Sarkanrīklīte —
Kas dziedāja dien dienām
Bet koku lapas krāsojās,
Un aizlaidās tā projām —
Tad nāca citi Putnēni —
Kas tādas pašas dziesmas dzied —
Bet trūkst man Trubadūra
Ko “ļoti gaidu mājās”.
Man bija zvaigzne debesīs —
Viena no “Sietiņa” māsām —
Un kamēr nemanīju es,
Tā klusi slēpās kāpās.
Un lai ar’ debess zvaigžņu pilna —
Un visas viņas naktī mirdz —
Man nerūp tas —
Jo nav nevienas ko pazīst mana sirds.
Ir stāstam vēstījums —
Man ir viens draugs, kas zudis —
Tā vārds ir “Sietiņš”, Sarkanrīklīte,
Un monētiņa smiltīs.
Un kad šis skumjais dziedājums
Ar asaru pār vaigu —
Nāks nodevēja acīs
Kaut kur jo tālās zemēs —
Lai nožēla tik cēla
Apvij tad viņa prātu —
Un lai tam nav vairs miera
Zem saules šīs nekur.
J23, 1858
I had a guinea golden —
I lost it in the sand —
And tho' the sum was simple
And pounds were in the land —
Still, had it such a value
Unto my frugal eye —
That when I could not find it —
I sat me down to sigh.
I had a crimson Robin —
Who sang full many a day
But when the woods were painted,
He, too, did fly away —
Time brought me other Robins —
Their ballads were the same —
Still, for my missing Troubador
I kept the "house at hame."
I had a star in heaven —
One "Pleiad" was its name —
And when I was not heeding,
It wandered from the same.
And tho' the skies are crowded —
And all the night ashine —
I do not care about it —
Since none of them are mine.
My story has a moral —
I have a missing friend —
"Pleiad" its name, and Robin,
And guinea in the sand.
And when this mournful ditty
Accompanied with tear —
Shall meet the eye of traitor
In country far from here —
Grant that repentance solemn
May seize upon his mind —
And he no consolation
Beneath the sun may find.