J14 - Ir viena Māsa manā mājā - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Ir viena Māsa manā mājā,
Un viena viņpus žoga.
Tik viena ierakstīta grāmatā,
Bet sirdī mājo abas.
Mēs vienu ceļu mērojām —
Ar to, kas manas drānas nēsā —
Kā putnēns ligzdiņu tā otra
Starp mūsu sirdīm cēla.
Tā nedziedāja mūsu dziesmu —
Tai citāds skanējums —
Tai pašai sava mūzika
Jūnija Kamenes zuzējums.
No Bērnības ir tāla diena šī —
Bet kalnu virsotnēs un pakājē
Jo cieši turu viņas roku —
Kas tuvākas mūs dara —
Un vēl arvienu viņas sanējums
Pat gadiem ejot,
Spēj pievilināt Tauriņu;
Arvienu viņas Acīs
Viz Vijolītes
Kaut daudzu Maiju balinātas.
Man izlīst rasa —
Bet diena sākas —
Es iezīmēju zvaigzni vienu
Naksnīgajā debess plašumā —
Sjū — uz mūžu mūžiem!
J14, 1858
One Sister have I in our house,
And one, a hedge away.
There's only one recorded,
But both belong to me.
One came the road that I came —
And wore my last year's gown —
The other, as a bird her nest,
Builded our hearts among.
She did not sing as we did —
It was a different tune —
Herself to her a music
As Bumble bee of June.
Today is far from Childhood —
But up and down the hills
I held her hand the tighter —
Which shortened all the miles —
And still her hum
The years among,
Deceives the Butterfly;
Still in her Eye
The Violets lie
Mouldered this many May.
I spilt the dew —
But took the morn —
I chose this single star
From out the wide night's numbers —
Sue - forevermore!